„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Divu gadu mājasdarb

iPēdējo divu gadu laikā CLT Profi un  Cross Timber Systems ir fokusējušies nevis tikai un vienīgi uz CLT paneļu produktu ražošanas apjoma pieaugumu, bet gan to, kā strādāt gudrāk. „Ja pirms diviem gadiem lielākā biznesa daļa bija saražoto paneļu piegāde klientam, tad šobrīd uzņēmums projektos paveic daudz vairāk. Klientu objektos gan Latvijā, gan ārvalstīs tagad strādā vairākas ēku montāžas brigādes, projektos ir iesaistīti vairāki inženieri, jo pasūtītājiem no Igaunijas, Beļģijas, Nīderlandes dodam pilnu sistēmu “aprēķini un konstruē – saražo – piegādā – samontē” ,” uz būtiskāko pēdējo gadu biznesa fokusa maiņu norāda A. Dlohi. Viņš norāda, ka šī biznesa stratēģijas maiņa notikusi līdz ar uzņēmuma dalībnieku maiņu 2023. gadā (A. Dlohi 100% piederošais SIA CLT Profi iegādājas 67% uzņēmuma kapitāldaļu). „Šāda  stratēģijas maiņa ļauj tirgū būt konkurētspējīgākiem un realizēt savu produktu kopā ar pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību, nekā vienkārši pūloties tirgū realizēt arvien lielāku daudzumu CLT plātņu,” uz jautājumu par novitātes ietekmi uz uzņēmumu atbild A. Dlohi.

Tirgus izaugsme vidēji 20% gadā

Krustā līmētu masīvkoka plātni sāka izmantot pirms apmēram 25 gadiem, bet pirms 10 gadiem to sāk salīdzinoši plaši izmantot būvniecībā, šajā laikā kopējie CLT ražošanas apjomi Eiropā ir pieauguši aptuveni piecas reizes. „CLT produkcijas pielietojuma ikgadējais pieaugums tirgū ir bijis apmēram 20% līmenī, turklāt tendence, kad šo materiālu arvien vairāk vēlas izmantot būvniecībā, vedina izdarīt secinājumu – šo plātņu produktu tirgū noteikti izaugsme turpināsies. Tas Cross Timber Systems liek ļoti rūpīgi ne tikai sekot līdzi šīm tendencēm, bet arī strādāt pie nākotnes attīstības – izaugsmes – plāna,” uzsver A. Dlohi. Viņš skaidro, ka šāda pieauguma prognozes pamatā nav  tikai un vienīgi valstu politikas izmaiņas par labu ilgtspējīgai būvniecībai vai sabiedriskā sektora iepirkumi, bet arī  privāto nekustamo īpašumu attīstītāju arvien lielāka pievēršanās šādam materiālam. „Koka izmantošana nesošajās konstrukcijās ir izdevīgāka, un tā nebūt nav dārgāka, nekā to pašu būvēt, izmantojot betonu. Ieguvums gan var nenākt uzreiz, jo katrs jauninājums prasa apgūt jaunas prakses un pieredzes, tomēr projekti Eiropā skaidri parāda priekšrocības un ieguvumus. Viens no pirmajiem koka būvniecības piemēriem Latvijā ir Ogres bibliotēka, kur būvniecības izmaksas tiešām bija augstākas nekā vidēji tajā brīdī Latvijā, tomēr tas nebija koka būvkonstrukciju dēļ. Šajā projektā  bija daudz un dažādi unikāli inženiertehniski risinājumi un materiālu apvienojumi, un rezultātā iegūts ne tikai lielisks objekts, bet arī jaunas pieredzes, ko var un arī ko nevajag darīt, lai koka ēkas atklātu savas labākās īpašības,” norāda A. Dlohi.

Latvijas specifika

„Latvijā ražo ļoti daudz koka būvniecības produktu, kurus lielākoties piegādājam uz eksporta tirgiem. Šajās valstīs mūsu būvētie objekti (skolas, bērnudārzi, biroja ēkas, ražotnes) saņem būvniecības balvas, taču Latvijā šādu būvju ir ļoti maz,” norāda A. Dlohi. Viņš kā piemēru min ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju, kur 2025. gadā tiek būvēti divi bērnudārzi, divas skolas, viena astoņu stāvu biroja ēka, kā arī milzīgs 50 miljonu investīciju projekts - dabas māja Tallinā. „Latvijā tādi projekti, kuri būtu no koka konstrukcijām, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet Igaunijā tādu ir daudzas reizes vairāk. Mēs varam lepoties, ka šajos Igaunijas projektos divu bērnudārzu un vienas skolas masīvkoka plātņu piegādātājs ir CLT Profi,” tā A. Dlohi. Viņš skaudri secina, ka Igaunijā  CLT Profi 2025. gadā būs piegādājis un uzbūvējis vairāk nekā Latvijā piecu gadu periodā. „Ir labi, ka ir kāds koka būvniecības  šedevrs tapis Latvijā, bet vienlaikus nav pamata lielam priekam, jo šādi projekti lielākoties ir izņēmums, nevis ikdiena, kā tas ir citās valstīs,” tā uz jautājumu par koka būvniecības projektiem atbild A. Dlohi. Viņš atzīst, ka koksnes produkti pasaulē tiek uzskatīti par nākotnes būvmateriālu Nr.1., bet tikai ne Latvijā, kaut arī valstī mežu platība pārsniedz pusi no visas valsts teritorijas, ir atbilstoša koksnes pārstrāde un vēl jo vairāk - koka konstrukciju ražotāji, būvinženieri un gatavā produkta montētāji.

Tirgus kūleņi

Dlohi vērš uzmanību, ka pēdējo piecu gadu laikā faktiski ir notikusi 100% visu CLT plātņu pircēju ģeogrāfijas maiņa. Sākotnēji, kad uzņēmums sāka ražot šādas plātnes, tās tika piegādātas Skandināvijas valstu — Zviedrijas, Norvēģijas — pasūtītājiem, taču tagad tās realizē Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā. „Vienlaikus ar Covid-19 pandēmiju tika novērots Zviedrijas un Norvēģijas nacionālo valūtu kursa kritums attiecībā pret eiro, kā rezultātā uz šīm valstīm eksportēt Latvijā ražoto produkciju vairs nebija ekonomiski izdevīgi,” skaidro A. Dlohi.  Viņš atgādina, ka pēdējo gadu laikā ir pieredzētas būtiskas tirgus svārstības, kuru cēloņi meklējami nepieredzēti augstajā inflācijā un tās slāpēšanai būtiski paaugstinātajās valstu centrālo banku procentlikmēs. Augstās likmes bremzēja celtniecību un rekonstrukciju, samazinot pieprasījumu pēc attiecīgajiem materiāliem un pakalpojumiem un arī to cenu. „Virkne nekustamo īpašumu attīstītāju vienkārši atlika iecerēto projektu realizāciju, proti, projekti, kuriem tika veidota tāme 2023. gadā un bija paredzēta būvniecība 2024. gadā, tikai 2025. gada pavasarī ir nonākuši līdz plātņu ražošanai,” tirgus situācijas līkločus analizē A. Dlohi. Viņš atzīst, ka nekustamo īpašumu projektu attīstītāji var nogaidīt, līdz aizdevumu procentlikmes atgriežas saprātīgos lielumos, bet tā īsti nevar rīkoties ražotāji. „Tieši šis nekustamo īpašumu attīstītāju pauzes laiks – 2024. gads – arī CLT ražotājam, tāpat kā vairumam kokapstrādes uzņēmumu, bija saspringts periods, jo strauji bija  jāspēj atrast citi tirgi, jauni produktu pircēji,” skaidro A. Dlohi. Viņš atzīst, ka tiem uzņēmumiem, kuri pērn un  aizpērn  piegādāja produkciju Skandināvijas tirgum, situācija ir salīdzinoši saspringta, jo nav atgūti tie piegāžu apjomi, kādi tie bija pirms pandēmijas ierašanās Eiropā. 

„Patīk vai ne, bet  krīzes apstākļos  Zviedrijā pirmie, kas tiek izspiesti no tirgus, ir importētāji, tātad arī Latvijā strādājošie ražotāji. Diemžēl daudzi nesaprot, ka  Zviedrijā, Norvēģijā to sarukušajā būvniecības tirgū ir dažādas situācijas betona un alumīnija, un koka konstrukciju segmentā. Betona un alumīnija sarukušos apjomus apkalpo daži vietējie ražotāji, kas nepaņem visu apjomu, un tāpēc arī importam ir vēl pieejami apjomi. Pretstatā tam ir ļoti daudz visdažādāko veidu koka konstrukciju vietējo ražotāju, tāpēc šādu izstrādājumu imports strauji sarūk, ko vēl vairāk ietekmē kronas kursa vājums pret eiro,” stāsta A. Dlohi. Viņš atgādina, ka tieši kronas kursa nosacītais vājums ir iemesls, kāpēc virkne Latvijas kokapstrādes uzņēmumu skujkoku zāģbaļķus ieveda no Skandināvijas, bet dziļākas pārstrādes uzņēmumi no šī reģiona importēja zāģmateriālus. „Savukārt valstīs, kur nebija valūtas riska — Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē -, pasūtījumi bija un iespējas izmantoja arī CLT Profi,” tā A. Dlohi. Viņš norāda, ka CLT PrProfi / Cross Timber Systems tirgū strādā jau vairāk nekā 10 gadus, tāpēc jaunu klientu piesaiste un jaunu noieta tirgu apguve ir ikdiena, bet tā varbūt ir problēma, ja strādā tikai ar dažiem ārvalstu partneriem, kuriem kādā brīdī ir niecīgi pasūtījumi vai tādu kādu brīdi tādu nav vispār.

Vides faktors

„Līdzās PEFC un FSC sertifikātiem jau deviņus gadus uzņēmumam ir EPD (Vides deklarācijas) sertifikāts, kurš tikai tagad kļūst par obligātu prasību lielākajos uzņēmuma produkcijas noieta tirgos,” atzīst A. Dlohi. Viņš uzsver, ka 2025. gadā ir veikta resertifikācija, kuras rezultātā Cross Timber System ir otrs labākais vides sertifikāts starp visiem CLT materiāla ražotājiem. „Rūpīgi strādājām vairākus mēnešus ar visām niansēm, — cik liels ir izejvielu (zāģmateriālu) piegādes attālums (nevedam no Skandināvijas, jo tādējādi transportēšana radītu lielas emisijas), kur liekam ražošanas procesā radušos koksnes blakusproduktus, kādu un cik atjaunojamo enerģiju izmantojam, kāda veida  plastmasas plēvi izmantojam iepakojumam, kādu līmi izmantojam paneļiem un ko  darām ar līmes, plēves atlikumiem, ja tādi rodas, līdz pat dzeramā ūdens piegādei darbiniekiem bez plastmasas iepakojuma, kas samazina uzņēmuma ekoloģiskās pēdas nospiedumu u.tml.,” uz jautājumu par vides sertifikāta niansēm atbild A. Dlohi.

FOTOSIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi: „Paveiktie mājasdarbi un jaunās ražotnes izveide 2030. gadā ļaus uzņēmumam būt masīvkoka (CLT) plātņu ražošanas līderim Ziemeļeiropā.”