Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Veselības ministrs vērsa uzmanību, ka valdība ir atvainojusies vakcinētajiem par noteiktajiem ierobežojumiem un ir lūguši iedzīvotājiem solidarizēties to ievērošanā. Pavļuts pateicās tiem, kuri ir gatavi ievērot ierobežojumus, lai slimnīcas pasargātu no katastrofas un mediķus no nepieciešamības lemt, kuriem pacientiem iespējams sniegt palīdzību.

Svarīgākais ir pasargāt seniorus no saslimšanas un letāla iznākuma, uzsvēra politiķis. Ministrs norādīja, ka galvenais iemesls ierobežojumiem ir tas, ka gandrīz puse no iedzīvotājiem nav izmantojusi iespēju vakcinēties.

Pavļuts norādīja, ka pašlaik ir jauda vakcinēt 100 000 cilvēkus nedēļā. Politiķis pateicās par ģimenes ārstu ieguldījumu un norādīja, ka arī pašvaldības nāks palīgā, lai piedāvātu iespēju senioriem vakcinēties. Ministrs atzīmēja, ka slimnīcās Covid-19 pacientu aprūpē palīgā nāk rezidenti, studenti un nepraktizējoši mediķi.

Politiķis uzsvēra, ka komandantstundas mērķis ir salauzt jaunas saslimšanas un hospitalizācijas pieauguma līknes. Viņš aicināja ikkatru, kuram ir zināms kāds, kuram nepieciešams vakcinēties, iedrošināt šo cilvēku, jo arī viens zvans var glābt dzīvību.

Deputāte Ramona Petraviča (PCL) pauda, ka valdībai ir jānovērš rupja neuzmanības kļūda, skaidri nenosakot, ka komandantstundas laikā ir iespējams izvest pastaigā savu mājdzīvnieku, arī suni. Politiķe norādīja, ka Valsts policijas vadība esot paudusi, ka katru suņa izvešanas pastaigā gadījumu vērtēšot individuāli, taču neesot skaidrs, pēc kādiem principiem policija to darīs.

Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka valdības pieņemtie lēmumi atrodas "vājā pozīcijā", jo valdība mēģina ar spēku cīnīties pret šo pandēmiju. Pašreizējā situācija neesot salīdzināma ar iepriekšējiem lielākiem ierobežojumiem, kad iedzīvotāji to ievēroja, jo pašlaik cilvēki turpina dzīvot kā līdz šim, tāpēc ka neuzticas valdībai, pauda deputāts.

Tas, ka arī veselības jomas eksperti neuzticas valdībai, ir signāls, lai valdības vadītājs un ministri apdomātos, vai ieņem īstos amatus, uzsvēra Valainis. Politiķis vērsa uzmanību, ka septembra sākumā eksperti norādīja, ka situācija nav laba, un prognozēja pārslodzi slimnīcās. Valdības pārstāvjiem būtu jāapskatās spogulī, lai saprastu, kas ir atbildīgi par to, ka situācija ir novesta līdz šādam stāvoklim, pauda deputāts.

Valainis arī rosināja pa 20 eiro dažus mēnešus maksāt senioriem sākt maksāt jau pēc pirmās vakcīnas saņemšanas.

Debatēs "Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs norādīja, ka pavasarī pats brīvprātīgi devās vakcinēties pret Covid-19, tomēr šobrīd, tāpat kā "simtiem tūkstoši iedzīvotāju", viņš jūtas valdības maldināts. Viņaprāt, šie pasākumi nav adekvāti vai uzskatāmi par atbilstošiem labas pārvaldes principiem.

"Patiesībā, nav ko brīnīties. Ja atceramies valdošās koalīcijas darbību pēdējo trīs gadu laikā, atradīsim pastāvīgu stulbumu un muļķības," teica opozicionārs. Tāpat viņš pieļāva, ka šie ierobežojumi, visticamāk, tikšot paildzināti līdz 2022.gada vasarai.Viņš teica, ka daudzi Ministru kabineta locekļi, acīmredzami, jau esot inficējušies ar Covid-19, jo viņu oža ir pilnīgi pazudusi un viņi nejūt "savas darbības nepatīkamo zādzības smaku".

Savukārt deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka "dalīt" cilvēkus veidā, kā šis rīkojums esot paredzējis, atriebjoties cilvēkiem, kuri izdarīja savu izvēli, un draudēt ar "super-ierobežojumiem", ir ne tikai ļauni, bet arī "ļoti muļķīgi". Politiķe norādīja, ka ar valdību neviens negrib sadarboties un ministri nevar "izķepuroties no pašu radītām problēmām".

Tikmēr Regīna Ločmele (S) aicināja Pavļutu atlaist Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāju Evu Juhņēviču, sakot, ka viņa netiek galā ar saviem pienākumiem. Politiķe atsaucās uz Pavļuta aicinājumu mudināt cilvēkus vakcinēties, norādot, ka viņa to aicina katru dienu, tomēr viņu māc bažas, vai tas ir viņas pienākums.

"Es personīgi katru dienu runāju ar kādu un man tiešām izdodas cilvēkus pārliecināt vakcinēties, bet, vai tas jādara man vai cilvēkiem, kuri par to saņem algu?" vaicāja Ločmele, sakot, ka politiķe "vairs nevar klausīties Juhņēvičas runas". Deputāte teica, ka balsos pret lēmuma projektu, to saucot par protestu.

Vienlaikus viņa akcentēja, ka visam Ministru kabinetam "būtu jādodas prom" un jāņem līdzi arī Juhņēviča. Tam piekrita arī deputāts Ivans Klementjevs (S), sakot, ka valdībai "jāiet prom", jo tā pusotra gada laikā nespēj tikt galā ar šo problēmu.

Jau ziņots, ka "lokdauna" laikā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

"Lokdauna" laikā tiks ieviesti pasākumi, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē, lai mazinātu vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, noteikts ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst.20 līdz 5, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietas.

Ņemot vērā to, ka arī izglītības iestādes ir nozīmīgs faktors Covid-19 izplatības ķēdē, uz laiku tiks pārtraukts arī klātienes vispārējās izglītības process. Klātienes izglītības atjaunošana tiek plānota pakāpeniski, no šī gada 1.novembra, atsākot klātienes mācības 1.-3. klasē.

Tāpat līdz 15.novembrim atceltas visas interešu izglītības nodarbības un ārpusklases pasākumi. Bērnudārzos paredzēts saglabāt tikai tā saukto dežūrgrupu darbību bērniem, kuru vecāki strādā klātienē kādā kritiski nepieciešamajā darbavietā. Profesionālā un augstākajā izglītībā mācību procesam jānotiek attālināti.

Līdz 15.novembrim aizliegti jebkādi privāti pasākumi, neorganizēta cilvēku pulcēšanās vairāk kā vienas mājsaimniecības ietvarā, arī pulcēšanās piketos, sanāksmēs un tamlīdzīgos pasākumos, tāpat tiks apturēta jebkādu klātienes pakalpojumu, kas nav vitāli nepieciešami, sniegšana un mazāk nozīmīgu preču tirdzniecība klātienē, saglabājot tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Aizliegti arī inventāra nomas pakalpojumi, kas saistīti ar sportu, atrakcijām un izklaidi, izņemot darba instrumentus un inventāru, kā arī transportlīdzekļu nomu.

Izņēmumi attiecībā uz pulcēšanas aizliegumu ir saglabājami tādos neatliekamajos gadījumos kā, piemēram, bēres un kristības neatliekamajos gadījumos, kad minimālā pulcēšanās ir absolūti nepieciešama, saglabājama iespēja divu mājsaimniecību ietvaros pulcēties līdz 20 personām, neskaitot ar rituālu organizēšanu saistītās personas. Bēres ir organizējamas tikai ārā.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka vienā automašīnā drīkst atrasties ne vairāk kā divas personas, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, izņemot kritiski svarīgo dienestu darbiniekus, kas pārvietojas automobilī darba pienākumu veikšanai.

Kā norāda Veselības ministrija (VM), 11.oktobrī Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības un tai sekojošās veselības aprūpes iestāžu pārslodzes dēļ. Minētā ārkārtējā situācija tika ieviesta ar mērķi, lai mazinātu sociālos kontaktus par 30-40%, tādējādi palēninot infekcijas turpmāku izplatību. Tomēr, kā liecina cilvēku mobilitātes dati, tai skaitā sabiedriskā transporta izmantošanas paradumi, ārkārtējās situācijas pirmajā nedēļā sociālo kontaktu apjoms samazinājies tikai par 5-10%, kas nav pietiekami, lai mazinātu Covid-19 izplatību sabiedrībā.

Pēc 15.novembra paredzēts atjaunot klātienes tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu, izglītību, privātus un publiskus pasākumus, taču primāri tikai zaļajā režīmā - cilvēkiem, kuri ir pabeiguši pilnu vakcinācijas pret Covid-19 kursu un var uzrādīt sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu.

Vienlaikus spēkā vēl joprojām ir arī prasība līdz 15.novembrim vakcinēties valsts pārvaldē nodarbinātajiem un tiem privātā sektora darbiniekiem, kuri pēc darba devēja izvērtējuma, ir pakļauti inficēšanas riskam un var inficēt kolēģus un klientus.