Samazinot nodokļus un akcīzi degvielai, Latvija samazinātu savu spēju stiprināt aizsardzības kapacitāti, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš aicināja ņemt vērā, ka tieši vai netieši vairums degvielas nāk no Krievijas. Ja ir vēlme samazināt nodokļus un akcīzi, tas nozīmē turpināt dot Krievijai naudu, lai tā var turpināt būvēt tankus, sūtīt raķetes un iznīcināt Ukrainu.

Kariņa ieskatā, nav pareizi samazināt valsts ieņēmumus, kas vajadzīgi aizsardzības stiprināšanai. Tā vietā vajadzētu ar mērķētiem atbalstiem daļu no nodokļiem novirzīt tām sabiedrības grupām, kuru apstākļi vispārīgu cenu pieaugumu laikā kļūst spiedīgāki.

"Mums jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri nestrādā tādos darbos, kur algu pieaugums ir straujāks par inflāciju. Tādas grupas ir identificētas. Tiek strādāts pie tā, lai cilvēki saņemtu nepieciešamos pabalstus. Tas, ka mums ir jāpalīdz, tas ir skaidrs, bet mums nevajadzētu "iešaut sev kājā", atņemot naudu, kas mums vajadzīga, aizsardzībai," sacīja Ministru prezidents.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka valsts drošība ir pirmajā vietā un tā tiek finansēta no dažādiem avotiem, pirmkārt, no nodokļiem. Tāpat prezidents piekrita Ministru prezidenta sacītajam, ka nepieciešama mērķēta palīdzība tiem, kuriem tā visvairāk ir vajadzīga.

"Mēs kā latviešu nācija esam solidāra ar Ukrainu. Protams, mēs visi par to maksājam. Tas ir jāapzinās. Mēs maksājam par mūsu drošību, mēs maksājam par solidaritāti ar Ukrainu. Katrā ziņā mēs palīdzēsim tiem, kam būs visgrūtāk," sacīja Levits.

Kā ziņots, pašlaik nav plāna meklēt veidus, kā mākslīgi samazināt degvielas cenas, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja premjerministrs.

Viņš pauda, ka patlaban notiek darbs pie tā, kas būtu pareizākās darbības, lai atrisinātu jautājumus par valsts enerģētikas attīstību nākotnē, kā arī to, kādā veidā vajadzētu pielāgot atbalstus, sākot ar maiju, kad noslēdzas gada sākumā apstiprinātās atbalsta programmas.

Kariņš skaidroja, ka, ņemot vērā visu pašlaik notiekošo, tiek meklēti risinājumi, kā atbalstu cilvēkiem sniegt mērķēti - tiem, kuri visvairāk cieš no vispārējā cenu pieaugums.

"Degvielas cenu pieaugums pāriet arī tālāk - kā pārtikas cenu pieaugums un līdzīgi. Mēs strādājam. Es ceru, ka jaunnedēļ varētu būt gala vienošanās, uz ko mēs konkrēti ejam," sacīja premjers.