Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. 

FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

"Vērtējot situāciju 2021.gadā kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem," atzina FM.

Tajā pašā laikā ministrijā piebilda, ka šie ekonomikas atbalsta pasākumi nevar būt neierobežoti, un Latvijas ekonomikas attīstība turpmākajos mēnešos un visa 2021.gada laikā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot slimības izplatību un īstenot iedzīvotāju vakcināciju, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams atjaunot visu nozaru brīvu darbību. 

"Šeit arī būtiski sabalansēt ilgtermiņa ieguvumus un riskus, jo pārāk strauja ekonomikas atvēršana pie nepietiekama vakcinācijas līmeņa var rezultēties straujā vīrusa uzliesmojumā un nepieciešamībā pēc daudz stingrākiem ierobežojošajiem pasākumiem šā gada rudenī," atzina FM.

Gadījumā, ja sekmīgi izdosies īstenot Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz līdz šā gada vasaras beigām vakcinēt 70% iedzīvotāju un izvairīties no atkārtota slimības uzliesmojuma 2021.gada rudenī, pēc ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas jau tuvākos mēnešos gaidāma strauja ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un privātā patēriņa kāpums, iedzīvotājiem realizējot krīzes laikā atliktos pirkumus, un aktivitāte saglabāsies visa 2021.gada laikā. 

Ministrija atsaucās uz Eiropas Komisijas veidoto ekonomikas sentimenta indeksu, kura jaunākie dati rāda, ka pēdējā mēneša laikā uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir būtiski uzlabojies gan visā Eiropā, gan Latvijā, pirmo reizi kopš pagājušā gada februāra pārsniedzot 100 atzīmi jeb ilgtermiņa vidējo līmeni.

Pēc FM februāra sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2021.gadā var sasniegt 3%. Tomēr ministrijā atzina, ka pašlaik, ņemot vērā labvēlīgo situāciju ārējos tirgos, tirdzniecības partnervalstu straujo atgūšanos no Covid-19 krīzes, kā arī apjomīgos ekonomikas atbalsta pasākumus un investīciju plānus, ir priekšnoteikumi arī straujākai ekonomikas izaugsmei šā gada laikā, taču iespējas tos izmantot būs vistiešāk atkarīgas no Covid-19 apkarošanas un vakcinācijas plāna īstenošanas

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja samazinājums par 1,3% ražojošās nozarēs un kritums par 4% pakalpojumu nozarēs.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu. Latvijas IKP faktiskajās cenās 2020.gadā bija 29,334 miljardi eiro.