"Pašreizējā brīdī skats uz ekonomiku ir diezgan optimistisks," teica Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ekonomikas atkopšanos, jūnijā, atbilstoši plānotajam, valsts varētu izbeigt masveidīgi atbalstīt  tautsaimniecību, saglabājot atbalstu tikai atsevišķās nozarēs, piemēram, tūrismā. "Ne tik plašā apmērā kā līdz šim, bet dažām nozarēm vēl varētu palīdzēt," sacīja Latvijas Bankas prezidents. 

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija joprojām nav beigusies, tāpēc nav arī pamata atslābt, proti, ir jāpaveic ļoti daudz mājasdarbu, lai, piemēram, bērni rudenī varētu atgriezties skolā.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents atzina, ka Latvija Covid-19 pandēmijas krīzē ir cietusi nedaudz smagāk kā Lietuva un Igaunija, kas pamātā ir saistīts ar ekonomikas struktūru. "Mums bija lielāks īpatsvars aviopārvadājumiem, mums bija lielāks īpatsvars tranzītam, līdz ar to tas mums ir trāpījis vairāk. Tajā pašā laikā tādu ļoti būtisku atšķirību tieši šīs krīzes pārciešanā, visticamāk, nav bijis," sacīja Kazāks. 

Viņš arī minēja, ka pēdējos desmit gados gan Lietuva, gan Igaunija ir augušas straujāk nekā Latvija. "Vienkārši tērējot vairāk naudas, mums gan Lietuvu, gan Igauniju noķert neizdosies," sacīja Kazāks, piebilstot, ka ir nepieciešams uzlabot darba tirgus kvalitāti, īstenojot iedzīvotāju pārkvalifikāciju, jāievieš administratīvo reformu, kā arī ir pilnveidojams skolu tīkls un jāveic citi darbi.

"Visas strukturālās lietas, par ko iepriekš runāts, joprojām ir aktuālas. Ja mēs gribam kļūt par ļoti pārtikušu ekonomiku, tad bez gudrākas naudas tērēšanas, bez kvalitatīvākas ekonomikas, nudien mums tas neizdosies," uzsvēra Kazāks.