Baltijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintauts Zalecks (Gintautas Zaleckas) norāda, ka šogad, ņemot vērā globālo Covid-19 pandēmiju un tās izraisītās sekas ekonomikā, piemēram, bezdarba pieaugumu, ir sagaidāms, ka arvien vairāk cilvēku meklēs iespējas, kur gūt papildu ienākumus vai izvērtēs iespējamos ienākumu avotus. Tāpēc šis ir iespēju laiks tiešās tirdzniecības uzņēmumiem, kuri jau uzrāda pārdošanas apjoma palielināšanos.

Neatpaliekot no Latvijas, 2019. gadā tiešās tirdzniecības sektora apjoms Lietuvā arī pieauga par 4,6%, Igaunijā – par 2%, sasniedzot attiecīgi 88 miljonus un 50 miljonus eiro. 

Pretstatā Latvijai, kur tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir stabils, Lietuvā tas palielinājās par 1%, bet Igaunijā samazinājās par 2,5%, iesaistot attiecīgi vairāk nekā 83 tūkstošus un 44 tūkstošus cilvēku.

Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs, visvairāk pirkto preču kategorijā, kas tiek iegādātas tiešajā tirdzniecībā, saglabājas kosmētikas un personīgās higiēnas preces, otrajā vietā atstājot uztura bagātinātājus. Citas preču kategorijas, kuras pircēji visvairāk iegādājas tiešajā tirdzniecībā ir mājsaimniecības preces, uzkopšanas līdzekļi, ierīces un iekārtas mājas vides uzlabošanai, kā arī apģērbs un aksesuāri.

Saskaņā ar Eiropas Tiešās tirdzniecības asociācijas Seldia datiem ES valstu tiešās tirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā bija vairāk nekā 30,3 miljardi eiro. Tiešās tirdzniecības uzņēmumi rada iespējas papildu ienākumu gūšanai vai privātai uzņēmējdarbībai vairāk nekā 6,9 miljoniem cilvēku.

Tiešā tirdzniecība 85% šajā industrijā iesaistītiem cilvēkiem ir papildu ienākumu avots, un 78% nodarbināto tiešajā tirdzniecībā ir sievietes.