"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Viņa piebilda, ka Lietuva ar aktīvu atbalstu ēdināšanas nozarei šobrīd ir panākusi gan tūrisma plūsmu uz savu valsti, gan realizējusi būtisku izrāvienu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Auziņa prognozēja, ka "Lido" Lietuvas tirgū varētu atvērt restorānus tuvāko piecu gadu laikā. Savukārt nākamie attīstības tirgi "Lido" varētu būt Somija un Polija.

Tāpat Auziņa minēja, ka Skandināvija uzņēmumam šķiet loģiskais solis, kurā varētu attīstīties, taču pirms tam šie tirgi būs jāizpēta ļoti padziļināti. "Skandināvijas ēšanas kultūra un paradumi tomēr stipri atšķiras," viņa teica.

"Lido" valdes priekšsēdētāja piebilda, ka arī Baltijas valstīs tirgi ēdināšanas ziņā ir atšķirīgi gan pēc patēriņa paradumiem, gan pēc ēdienu pieprasījuma, gan arī pēc klientu plūsmas.

"Lietuvieši ir citādāki nekā latvieši, igauņi atkal citādāki. Tās ir nianses, bet būtiskas, piemēram, kāda kafija ir pieprasīta, cik daudz sāli lieto, kāda maize garšo. Katras tautas ēšanas kultūra ir unikāla, un, lai ienāktu tirgū veiksmīgi, tās nianses ir jāzina. Nevar vienkārši nokopēt Latvijas modeli. Piemēram, Igaunijā ir ļoti būtiski, lai būtu konkrēta tipa kafija. Kafijas lietošana katrā valstī tiešām atšķiras - vienā vairāk dzer skābāku kafiju, citā - rūgtāku, vēl citā - neitrālāku," stāstīja "Lido" valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī norādīja, ka kopumā gan Latvijas, gan Igaunijas tirgū ēdināšanas nozarē konkurence ir ļoti sīva. "Konkurence ir ļoti sīva, taču ne vienmēr tiek piedāvāts kvalitatīvs produkts. Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis ātrās ēdināšanas vietu skaits, īpaši "kebabnīcu". Diemžēl liela daļa šo vietu piedāvā vienveidīgu, nereti arī zemas kvalitātes ēdienu," sacīja Auziņa.

Viņa arī norādīja, ka tirgus kļūst pārpildīts, un šādos apstākļos kļūst grūtāk pamanīt uzņēmumus, kas iegulda produktu kvalitātē, apkalpošanā un domā par ilgtermiņa attīstību. "Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi izcelt tieši tās ēdināšanas vietas, kas piedāvā sabalansētu un veselīgu uzturu. Nozares attīstībai nevajadzētu balstīties uz kvantitāti, bet gan uz kvalitāti," teica Auziņa.