Fragments no intervijas

Kādas  investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu,  un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

https://www.db.lv/zinas/latvijas-lielako-pelnitaju-top-100-500265

Vai un kā Covid-19 ir ietekmējis jūsu ģimenes biznesu?

Gads sākās ļoti veiksmīgi, pat sasniedzot apgrozījuma pieauguma rekordus – 5 līdz 10% apjomā, taču pavasarī piedzīvojām trīs ļoti grūtus mēnešus, kuru laikā apgrozījums samazinājās līdz pat 70%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pēc tam sākām atkopties, apgrozījums palielinājās, kas ļāva izkāpt no pavasarī piedzīvotās finansiālās bedres, taču šobrīd situācija nozarē ir pasliktinājusies un dažiem grupas uzņēmumiem ierobežojumu rezultātā darbība ir daļēji apturēta. Tāpat ciešam arī no tā, ka ar vīrusu inficējās daļa personāla, vai bija spiesta pašizolēties, jo medicīnas darbinieki bija kontaktējušies ar saslimušajiem.

Kā pēdējā laikā ir attīstījusies medicīnas nozare Latvijā? Kas vēl to ir ietekmējis bez vīrusa? Vai un kādas jaunas vēsmas ir privātās medicīnas sektorā? Pirms kāda laika Krievijas investori bija gatavi būvēt vērienīgu klīniku Skanstes rajonā. Vai viņi neradīs jums nopietnu konkurenci?

Skanstes rajonā joprojām nekas nenotiek. Cik zinu, viņi šo projektu mēģina pārdot. Jāņem vērā, ka Latvija nav Krievija. Esmu dzirdējis par simtiem dažāda veida ārzemju investoru projektiem Latvijā, taču no tiem īstenoti ir ļoti maz. Latvijas medicīnas pakalpojumu tirgus ir ļoti specifisks – tas ir neliels un vāji finansēts no valsts puses. Rezultātā pacientu un darba devēju iemaksas veido gandrīz otru veselības aprūpes budžetu. Valsts finansējums gadā ir 1,3 miljardi eiro, darba devēju tiešmaksājumi un to apmaksātais brīvprātīgās veselības apdrošināšanas portfelis ir aptuveni 100 miljoni eiro. Pārējo maksā pacienti no savām kabatām. Ieskaitot ēnu ekonomiku, kopējie tēriņi veselības aprūpei pārsniedz divus miljardus eiro. Ārvalstu investīcijas kavē arī valsts un pašvaldību ekonomiskas intervences radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi veselības aprūpes pakalpojumu tirgū. Pašvaldības, atsaucoties uz likumā par pašvaldībām minēto pieejamības nodrošināšanas pienākumu, un valsts, pamatojot to ar pašu noteikto nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei, veic vērienīgas investīcijas savās veselības aprūpes iestādēs. Izmantojot savus un Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek būvētas un rekonstruētas slimnīcas, pirktas iekārtas un veiktas subsīdijas personāla atalgojumam. Laba komercprakse un godīgas konkurences principu ievērošana pieļauj šādu rīcību jomās kur konstatēta tirgus nepietiekamība, piemēram, nav poliklīnikas Bolderājā vai trūkst paliatīvās aprūpes centru, ir nepieciešams nodrošināt augsti specializētus terciārās aprūpes pakalpojumus vai jārūpējas par epidemioloģisko drošību un neatliekamo palīdzību. Tomēr, ja šāds atbalsts tiek sniegts publiskajiem ikdienišķo (rutīnas) medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem, tad mūsu privātklīnikām un potenciālajiem ārvalstu investoriem jāstrādā izkropļotas konkurences apstākļos kā arī jābūt īpaši prasmīgiem un efektīviem.

Visu interviju lasiet žurnālā Miljonārs, kas iegādājams elektroniski vai lielākajās tirdzniecības vietās!

Žurnāla "Dienas Bizness" abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs, TOP 500 saņem bez maksas.