Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.
"Fiqsy"
(SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs
Māris
Avotiņš
gan
teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā
saistībā ar
auto koplietošanas
pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi
liela nozīme.
"No
vienas puses, 100 tūkstoši
ir daudz, bet, ņemot
vērā,
cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš
norāda.
"Fiqsy"
ir piesaistījis
finanšu
institūcijas "Altum" aizdevumu
Zaļo
grantu programmas ietvaros
vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un
iegādājies
simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā
parādījās Rīgas
ielās.
https://www.db.lv/zinas/fiqsy-starte-elektroauto-koplietosanas-tirgu-497326
Pilsētā
tipiskākais pielietojums ir rīta
un vakara brauciens no mājām
uz darbu un atpakaļ.
Dienā
mašīnas
veic vairākus
apļus
pa Rīgu.
Auto, kas atrodas centrā,
mēdz dienā nomainīt
pat 10 līdz
15 šoferus.
"Iebraucot ar savu auto centrā,
tas nostāv
no rīta
līdz
vakaram. Mūsu
mašīnas
centrā
pavada ne ilgāk
par 30 līdz
45 minūtēm. Tādējādi
pilsētas
infrastruktūra
tiek izmantota daudz efektīvāk,"
teic M. Avotiņš.
Klientu
vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam
braucienam uz darbu vai tikšanos,
gan tādi,
kuri mašīnu nomā vairākas
dienas. Piemēram,
viens no klientiem vasarā vairāku
dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd
populārākie galamērķi, neskaitot vidēja
attāluma
distances Rīgas
ietvaros, ir Jelgava, Liepāja,
Valmiera, Ventspils, Cēsis
un Daugavpils. "Katrās
brīvdienās
teju visas mašīnas
izbrauc no Rīgas.
Es pats vienu nedēļu
vasarā
dzīvoju Pāvilostā un,
esot Kuldīgā,
uzlādes punktā gadījās
iestāties
rindā
aiz divām
"Fiqsy" mašīnām.
Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai
aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš.
Divu mēnešu laikā ar
kompānijas elektroauto ir nobraukti
vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu,
tādējādi CO2
izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu –
veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav
elektromobilis, CO2
izmešu piesārņojums būtu 120g/km.
Uzņēmums
sācis
intensīvi
uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy"
varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai
līdzīgi
kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt
informāciju
par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir
ietaupījuši visvairāk CO2
izmešus,"
teic M. Avotiņš.
Šobrīd
uzņēmumam
ir jau
gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums
plāno
šo
skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos
arvien ir aizspriedumi saistībā ar
elektroauto, piemēram,
cik tālu
vienā
piegājienā
ar
tiem var aizbraukt. Viņš
zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas
baterijā palikuši vien 80%, bet
patiesībā
jāaizbrauc
vien desmit kilometri turp un atpakaļ
un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.
"Uzņēmumi
kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo
saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums,
bet papildu veids, kā
vistiešākajā veidā
domāt
par atbildīga
biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā
mobilitāte
kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību,
bet arī
uzņēmumu
līmenī," tiec M. Avotiņš.
Šī
gada
beigās
vai nākamā
gada
sākumā
soli pa solim iecerēts
palielināt
"Fiqsy" autoparkā
esošo
mašīnu
skaitu. To iecerēts
darīt
katru ceturksni. Šobrīd
Rīgas
centrā
10 minūšu
gājiena
attālumā gandrīz
vienmēr
var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās
apkaimēs mašīnas
ir grūtāk
pieejamas.
Pērn
uzņēmums
ienāca
tirgū
ar elektriskajiem skrejriteņiem.
"Fiqsy" lietotāji
kopumā uz
skrejriteņiem
pērn
pavadīja
divus miljonus minūšu
un nobrauca 280 tūkstošus
kilometru jeb
vairāk nekā septiņas
reizes apbraucot apkārt
zemeslodei.
Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.
Arī
šovasar
vidēji
skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz
2,5 km. Statistiku ietekmē
tas,
ka šogad
ir mazāk
tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties
garākus
attālumus,
piemēram, 20 km. "Tūrisma
plūsma
šovasar
Rīgā
nebija tāda, kā pērn
un kāda
tā cerams
būs
nākamgad.
Liela daļa
pagājušās
vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais
faktors ir tas, ka liela daļa
kompāniju strādā attālināti
un cilvēki
pavada laiku savās lauku mājās,
nevis Rīgā.
Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko
transportu un tā vietā izvēlas
skrejriteni," teic M. Avotiņš.
Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.
M.
Avotiņš
novērojis, ka šogad
cilvēki
skrejriteņus
lieto atbildīgāk
un atstāj
godprātīgāk – vietās,
kur tie netraucē
citiem.
Kompānija
ir sarunās ar citām
pilsētām
par skrejriteņu
ieviešanu
nākamgad
un visur ir vieni un tie paši
jautājumi – vai
tie netraucēs
gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām?
Viņš
uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas
kopējā plūsmā,
nevis jākonfliktē.
"Katrai situācijai kāds
no pārvietošanās
veidiem ir pats labākais
– auto,
skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais
ir dot individuāli
ērtāko
iespēju.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc
piedāvājam
mašīnas
un busiņus.
Ja cilvēks
ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā
pašā aplikācijā nepieciešamības
gadījumā
var izvēlēties
busiņu,"
teic M. Avotiņš.
Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.
https://www.db.lv/zinas/no-bankam-pie-skrejriteniem-491011
"Es vēl
aizvien esmu no tās
paaudzes, kam tomēr
vajag visu nopirkt, bet, runājot
darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru
pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas
vēlmes,
ka obligāti
visam jāpieder.
Tā
ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par
skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs
visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus,
auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas,
kur noliksi, kur pēc tam atradīsi,
vai tik nenozags. Par to rūpējas
kāds
cits. Šogad
laika apstākļi
ir ļoti
labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta
spīd
saule, bet tad divas stundas līst.
Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū
atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma
atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko
momentu. Elektriskie pārvietošanās
līdzekļi
pilsētas
centrā
vienmēr
būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt,
un šī
tehnoloģija noteikti progresēs,"
tā
M.
Avotiņš.
"Fiqsy"
darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris
Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank"
Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15
busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā
ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina
ārpakalpojumu sniedzēji.