“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem  un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet  visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā.  – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Aptaujā piedalījušies 11380 skaistumkopšanas speciālistu. No tiem valsts atbalstam pieteikušies 65%, 2/3 no tiem (jeb 44% no visiem aptaujātajiem) saņēmuši valsts atbalstu. Savukārt trešdaļai VID atteicis izmaksu kā galvenos iemeslus minot – nav nepieciešamais apgrozījuma kritums, valdes loceklis un darbinieks vienā personā, nesen uzsākts darbs nozarē, atvaļinājums augustā, nav aktīvs patents, uzņēmējdarbības formas maiņa, uzņēmumā reģistrēti vairāki darbības virzieni, atgriešanās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Starp nozarē strādājošajiem ir liels īpatsvars, kas nepieteicās valsts atbalsta instrumentiem. Galvenie iemesli slēpjas strādājošo neticībā, ka VID izmaksās atbalstu – neatbilst kritērijiem, negatīva pieredze pavasarī, kad bijis jāatmaksā saņemtais atbalsts, nodokļu parādi (ja savs uzņēmums), potenciālās izmaksu summas ir pārāk mazas pretstatā birokrātijai, skaidro asociācijā. 

Aptauja veikta pēc Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas iniciatīvas laika periodā no šī gada 5.- 10 janvārim. No respondentiem 41% strādā kā kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti, 27% - manikīri, pedikīri, 17% - frizieri, 15% - pārējie (vizāžisti, permanentais make-up, skropstu meistari, SPA speciālisti, masieri, u.c.). Savukārt pēc uzņēmējdarbības formas patenta maksātāji bija 22%, pašnodarbinātas personas –56%, algoti darbinieki  -  12%, valdes locekļi – 10%.