Kā deputātiem skaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, pēc šī lēmuma pašvaldība vērsīsies Konkurences padomē un Pārresoru koordinācijas centrā. Saņemot pozitīvu atzinumu no šīm iestādēm, jautājums par līdzdalības izvērtēšanu atkārtoti tiks iesniegts Rīgas domes komitejās, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domē.

Lange skaidroja, ka saskaņā ar likumu kapitālsabiedrība jādibina līdz 1.septembrim.

Plānots, ka jaunajā kapitālsabiedrībā brīvosta ieguldīs savu mantu, kas kļūs par valsts īpašumu, savukārt pašvaldība plāno ieguldīt 19 zemes vienības.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, Latvijā ir desmit ostas, taču stratēģiski nozīmīgi objekti ir trīs lielākās ostas - Rīgas, Liepājas un Ventspils osta, kurām ir būtiska loma valsts drošībā un tautsaimniecībā, kā arī vietējās pašvaldības darbībā un attīstībā.

Rīgas ostas stratēģiskais virsmērķis ir būt par attīstītu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu Latvijas ostu - vadošo Baltijas valstu ostu, kas ar savu veiksmīgu darbību iekļaujas vienotajos transkontinentālajos transporta koridoros, piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot apstrādājamo kravu apjomu un nodrošinot augstas kvalitātes pasažieru apkalpošanu.

Tāpat pašvaldībai ir būtiska Rīgas ostas ietekme vides aizsardzības nozarē, jo jāņem vērā, ka kuģu transports, ievērojot apjomīgo kravas daudzumu, ko tas var pārvadāt, patērē mazāk degvielas nekā citi transporta veidi, rezultātā arī samazinot gaisa piesārņojumu.

Dibinot publiskas personas kapitālsabiedrību, Rīgas ostai esot saglabājamas visas šobrīd esošās Rīgas brīvostas valsts pārvaldes funkcijas kā tādas, kas ir stratēģiski svarīgas. Papildus līdz šim sniegtajiem pakalpojumiem osta varētu nodrošināt arī vilkšanas pakalpojumu sniegšanu, kravu apstrādes un citus iekšējā operatora pakalpojumus.

Rīgas brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums. Rīgas brīvostas teritorijas sauszemes daļa galvenokārt ir valsts un pašvaldības īpašums, taču var būt arī citas juridiskas vai fiziskas personas īpašums. Šīs teritorijas ir nodotas valdījumā Rīgas brīvostas pārvaldei, kas savukārt ir tiesīga zemi izīrēt, iznomāt un piešķirt par to apbūves tiesību privātiem komersantiem komercdarbības veikšanai ostā.

Ziņojumā arī norādīts - ja Rīgas brīvostas pārvaldīšanu nodotu privātā sektora tirgus dalībniekam, publiskais sektors zaudētu ietekmi pār stratēģiski svarīgu nozari. Tas radītu kuģošanas drošības riskus, militārās drošības riskus un NATO kravu apkalpošanas riskus. 

Atbilstoši Nacionālās drošības likumam ostas un vairāki to termināli ir iekļauti valsts kritiskās infrastruktūras objektu sarakstā. 

Pašvaldība ir ieinteresēta ostu pārvaldības nodrošināšanā, jo tādējādi palielinās iekšzemes kopprodukts, pakalpojumu eksports, darba vietas, investīciju apjomi, ieņēmumi Valsts un Pašvaldību budžetos.

Pastāv risks, ka privātā sektora tirgus dalībniekam ir ekonomiski neizdevīgi pildīt ostu pārvaldēm likumā noteiktās funkcijas. Ostām jābūt drošām ne vien kuģošanas, bet arī kravu uzglabāšanas un pārkraušanas ziņā.

Kā ziņots, 27.aprīlī stājās spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredz būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Ostu likums paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Līdz šī gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai Ministru kabinets izveidos likvidācijas komisijas, kuras veiks ostu pārvalžu materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošinās ostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas, apgrūtinājumu, kredītsaistību nodošanu kapitālsabiedrībām.