To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros. 

23% nešķiroja 

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane. 

Viņa norādīja, ka sākotnējie dati bijuši pārsteidzoši, jo 39% daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju atkritumus dažādu iemeslu dēļ nešķiroja. “Tam ir vairāki iemesli – cilvēki nevēlas, jo tas ir ķēpīgi, iedzīvotājiem trūkst zināšanu un izpratnes par šķirošanas nozīmi un lomu, mājas novietojums un atrašanās vieta neļauj uzstādīt vairāk nekā vienu atkritumu konteineru,” uz jautājumu par to, kāpēc šo māju iedzīvotāji ar atkritumu šķirošanu nenodarbojās, atbild L. Rumpane. 

Viņa uzsver, ka SIA Clean R kopā ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks nolēma mainīt šo māju iedzīvotāju attieksmi, parādot, ko viņi iegūtu, ja atkritumus šķirotu. “Ikviena daudzdzīvokļu māja var ietekmēt (samazināt) savus atkritumu apsaimniekošanas rēķinus, ja atkritumus šķiro,” tā L. Rumpane. Viņa norāda, ka tika izvēlētas divas daudzdzīvokļu mājas, kuras nešķiroja atkritumus, un, viņiem nezinot, SIA Clean R nešķiroto atkritumu konteineru saturu atveda uz šķirošanas centru un secināja, ka 52% no šiem atkritumiem ir viegli šķirojami. “Iepakojums – papīrs, skārda, stikla, plastmasas pudeles, stikla burkas, arī bioloģiski noārdāmi jeb BIO atkritumi,” uz jautājumu, kas tad ir tie šķirojamie atkritumi, atbild L. Rumpane. 

Viņa norāda, ka arī atkritumu apsaimniekotājam darbības ar šķirotiem atkritumiem izmaksā lētāk, jo šķiroti atkritumi kļūst par resursu un izejvielu citiem produktiem, nevis nonāk atkritumu poligonā uz apglabāšanu, kur par to ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. “Bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iepriekš tarifā bija salīdzinoši maza starpība no tarifa, kas apstiprināts nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Taču Saeima ir nolēmusi, ka no 1. jūlija brūnajos konteineros ievietoto bioloģisko atkritumu tarifs būs par 20% zemāks, nekā tas ir pašlaik,” skaidro L. Rumpane. 

Var ietaupīt tūkstošiem eiro 

Daudzdzīvokļu mājām, kuras līdz tam nešķiroja atkritumus, tika izdalītas gan šķirošanas instrukcijas (bukleti), gan arī speciāli mazi konteineri ērtai BIO šķirošanai dzīvoklī un viss cits šķirošanai nepieciešamais. Vienlaikus notika arī aktīvs izskaidrošanas darbs. “Ar aktīvu mājas vecākā līdzdalību vienā mājā izdevās pārliecināt par atkritumu šķirošanas ekonomisko ieguvumu un vienlaikus zaļāku dzīvošanu, un rezultātā konkrētās mājas iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma rēķins nepieauga, kaut gan valstī pieauga valsts noteiktie atkritumu apsaimniekošanas maksājumi (dabas resursu nodokļa likme) – tarifi,” tā L. Rumpane. 

Viņa norāda, ka pašlaik situācija jau ir kardināli uzlabojusies. “Labas sadarbības ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks speciālistiem un intensīva darba rezultātā divu mēnešu laikā par 50% izdevās samazināt to daudzdzīvokļu māju skaitu, kas atkritumus nešķiroja,” uz lūgumu minēt sasniegtos rezultātus atbild L. Rumpane. Viņa arī uzsver, ka tagad jau Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kuri tikai izņēmuma gadījumā atļauj nešķirot atkritumus. “Tie ir patiešām īpaši gadījumi, piemēram, ja mājai nav, kur novietot vairākus konteinerus, lai varētu šķirot atkritumus, tās ir mājas ar iebūvētu atkritumu vadu kāpņutelpās uz neesošu pagalmu,” uz jautājumu, kas tās ir par īpašajām mājām, atbild L. Rumpane. 

Viņa atzīst, ka ir bijuši arī gadījumi, kur mājas iedzīvotāji vēlas šķirot atkritumus un konteineri tiek novietoti aiz mājas, bet tajos tikuši samesti visādi atkritumi, kas īsti vairs neatbilda šķirotiem. Uzņēmums maina pieeju Pētījumā iegūtie dati Clean R mudināja ieviest izmaiņas savā darbībā. “Mainījām konteineru uzlīmes, lai visiem būtu skaidrs, ko tajā drīkst, bet ko nedrīkst ievietot, jo secinājām, ka tikai pēc konteinera krāsas – zils, dzeltens, zaļš, brūns – cilvēki orientēties nespēj. Jo īpaši tādēļ, ka visā Latvijā joprojām nav ieviesti vienoti nosacījumi un standarti, kuros noteikts, kādas krāsas konteiners paredzēts noteiktiem atkritumu veidiem,” stāsta L. Rumpane. Viņa norāda, ka līdztekus tam cilvēkiem tika izdalīti informatīvie materiāli, kuros uzsvērti šķirošanas ekonomiskie, ekoloģiskie un finansiālie ieguvumi. 

“Iepriekš atkritumu apsaimniekotāji strādāja galvenokārt ar līgumu slēdzējiem – tātad māju apsaimniekotājiem, nevis attiecīgās mājas iedzīvotājiem,” tā L. Rumpane. Viņa atgādina, ka, piemēram, privātmāju īpašnieku vidū atsaucība atkritumu šķirošanai ir daudzkārt lielāka nekā daudzdzīvokļu namos, kur nebija tieša kontakta ar dzīvokļu saimniekiem. “Uz atkritumu konteineriem ir izvietoti arī kvadrātkodi (QR kodi), kas it īpaši tehnoloģiski zinošākiem (lielākoties jauniešiem) ļauj iegūt informāciju par atkritumu šķirošanu, tās nozīmi, ieguvumiem, uzsverot, ka, piemēram, pareizi šķirots vieglais iepakojums – papīrs, plastmasa un metāls, kā arī stikla iepakojums – tiek izvests bez maksas,” tā L. Rumpane. 

Viņa atzīst, ka līdz šim QR kodi vairāk izmantoti tirdzniecībā, sabiedriskajā transportā, ka arī Covid-19 vakcinācijas fakta apliecināšanai. Tagad tie ļauj kļūt digitālākiem arī atkritumu konteineriem.Visu redz “Visu redzam un par to informējam namu apsaimniekotāju,” uz jautājumu, vai nevar būt situācija, ka juridiski atkritumi tiek šķiroti, bet realitātē tāpat viss nonāk vienā un tajā pašā konteinerā, atbild L. Rumpane. Viņa atzīst, ka 100% tīrību teju vai nav iespējams panākt, jo konteinerā vienmēr var būt piemests klāt kaut kas, kam tajā nebūtu jāatrodas, – sadzīves atkritumi, cita veida iepakojums, pat bīstamie atkritumi, taču šo piemaisījumu īpatsvaram nevajadzētu pārsniegt dažu procentu apmēru. 

Tāpat ir vietas, kurās ir uzstādīta foto un video tehnika, kas ļauj identificēt, kurš, kad un ko ir darījis. “Šādu materiālu parādīšana konkrētā nama iedzīvotājiem ir labs stimuls šķirot rūpīgāk un arī sašķirotos atkritumus ievietot tiem paredzētajos, nevis tuvāk stāvošajos konteineros. Turklāt šādi arī mājas iedzīvotāji var efektīvāk īstenot paškontroli, kad uz šķirošanu aktīvāki iedzīvotāji palīdz šķirošanu apgūt arī kaimiņiem – šķirošanas iesācējiem,” stāsta L. Rumpane.