"Pagaidām absolūti nejūtam izmaiņas. Mēs gribētu izjust, jo bioloģiskajos atkritumos stikla piemaisījums ir ļoti liels, kas sagādā problēmas," teica Stirāns, pagaidām neprognozējot, kad izmaiņas varēs sajust.

Viņš gan arī piebilda, ka atkritumu struktūra pēdējos gados ir mainījusies, īpaši pēc arvien aktīvākas atkritumu šķirošanas. 

"Ar atkritumiem ir vienkārši - to ietekmē ekonomiskā situācija. 2008.gada krīzē ekonomika nobruka par 30% un arī nešķiroto atkritumu apmērs samazinājās precīzi par 30%. Tagad tendence ir nedaudz citāda - cilvēku nepaliek vairāk, arī Covid-19 pandēmija ietekmēja atkritumu apmēru. Jo sliktāk dzīvojam, jo mazāk atkritumu. Dzīves līmenis nepieaug, tas ir stabils, tādēļ arī atkritumu apmērs nepalielinās," teica Stirāns.

"Getliņi Eko" vadītājs uzvēra, ka atkritumu daudzumu palīdz samazināt dalītā atkritumu vākšana.

"Operatori strādā pie dalītās vākšanas. Tā strādā labi. Vienīgi ar bioloģiskajiem atkritumiem attīstība nenotiek, un tā arī nenotiks, jo likumdošana šajā jautājumā nav sakārtota. Ir fundamentāli jāmaina pieeja un jānotiek izmaksu restrukturizācijai. Bioloģiskos atkritumus vākt, pārvadāt un pārstrādāt ir dārgāk, nekā nešķirotus atkritumus, tādēļ cilvēkiem nav nekāda stimula šķirot bioloģiskos atkritumus. Viņus it kā soda - jo vairāk šķiroju bioloģiskos atkritumus, jo vairāk maksāju. Ja gribam to stimulēt, tad ir mākslīgi jāsamazina cena bioloģisko atkritumu savākšanai, bet jāpalielina nešķiroto atkritumu savākšanai," stāstīja Stirāns.

Tāpat, pēc viņa teiktā, pandēmija nav atstājusi lielu ietekmi uz atkritumu daudzumu, vienīgi atkritumos ir pieaudzis sejas masku skaits. "Sejas masku pirms pandēmijas nebija vispār. Bet kopumā neteiktu, ka ir mainījusies proporcija starp bioloģiskajiem atkritumiem, iepakojumu un inertajiem atkritumiem. Pamatpozīcijas ir daudzmaz stabilas," atzina Stirāns.