Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

"Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī  Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi," teic AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

AS Eco Baltia apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicināja atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumi, paplašinot tirgus daļas Latvijas mērogā. Arī pārstrādes sektorā 2020.gadā atsevišķās pozīcijās bija jūtama izaugsme. Neskatoties uz Covid-19 krīzes klātbūtni, kas veicināja krasas naftas cenas svārstības, tādējādi ietekmējot otrreizējo izejvielu cenas starptautiskajā tirgū, Eco Baltia PET pudeļu pārstrādes uzņēmumā “PET Baltija” tika pārstrādāts rūpnīcas pastāvēšanas laikā lielākais PET pudeļu apjoms – 46 tūkstoši tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā 2019.gadā, kad tika pārstrādātas 40 tūkstoši tonnas. 

Rezultātā Grupai izdevies pārvarēt pandēmijas radītās sekas, noslēdzot 2020.gadu ar kopējo normalizēto EBITDA 10,1 miljona eiro apmērā. Turklāt pērn par lielāko AS Eco Baltia akcionāru ar 52,81% kļuva viena no Baltijas lielāko privāto investīciju fondu, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, meitasuzņēmums UAB “BSGF Salvus”, tādējādi paredzot turpmāk vēl vairāk nostiprināt Grupas kā Baltijas reģiona un arī visas Eiropas aprites ekonomikas virzītājas līderpozīcijas. 

"Kopš izveides Eco Baltia grupa ir uzrādījusi stabilu izaugsmi, pierādot savu konkurētspēju Baltijas un arī Eiropas līmenī. Otrreizējo izejvielu pārstrādes nozarē internacionalizācija ir īpaši svarīga, jo tā sniedz iespēju sadarboties ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un paplašināt Eco Baltia sadarbības tīklu visā pasaulē. Līdz ar aprites ekonomikas augošo nozīmi pasaules ekonomikā turpmākajā Eco Baltia un tās uzņēmumu attīstībā vēl vairāk koncentrēsimies uz pārstrādes kompetenču attīstību, īpaši pārstrādāto PET izejvielu segmentā," komentē AS Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Vytautas Plunksnis.

Viena no stratēģiskajām prioritātēm grupas dienaskārtībā būs pārtikas kvalitātes otrreizējo PET izejvielu ražošanas jaudu palielināšana un savu pozīciju nostiprināšana Eiropas tirgū. Tāpēc arī 2021. gadā Eco Baltia turpinās attīstīt investīciju projektus, pilnveidot pakalpojumus un produktus un uzlabot klientu apkalpošanas servisu, veicinot straujāku un ilgtspējīgāku turpmāko grupas izaugsmi. 

2019. gadā Grupas apgrozījums pieauga par 9% un sasniedza 70,62 miljonus eiro, salīdzinot ar 64,78 miljoniem eiro 2018. gadā, bet par 8% pieauga neto peļņa, sasniedzot 2,54 miljonus eiro (2018. gadā 2,36 miljoni eiro). 

Grupa Latvijā nodarbina aptuveni 900 darbinieku, un grupas uzņēmumu portfelī ietilpst tādi tirgus līderi kā “PET Baltija”, “Eco Baltia vide”, Latvijas Zaļais Punkts un “Nordic Plast”.

Eco Baltia akciju turētāji ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).