Viņš akcentē, ka Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts un ir pienācis laiks tos izmantot Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Krievijas karš Ukrainā ir licis teju visai pasaulei, bet īpaši Eiropai, pārvērtēt līdzšinējo politiku un starptautiskās attiecības. Īpaši domājot par tādiem stratēģiskiem aspektiem kā drošība, apgāde, sakari un enerģētiskā neatkarība. 

"Latvijas enerģētikā liela loma ir Krievijas dabasgāzei, kas ir ne tikai svarīgs apgādes resurss, bet arī, diemžēl, spēcīgs politisks instruments, ar ko manipulēt, lai ietekmētu politiku  un labklājību citās valstīs. Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksne raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.  Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē”, saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. 

Viņš norāda, ka Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības. Kā liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieku pētījumi, enerģijas apjoms, ko var iegūt no mazvērtīgākajiem koksnes sortimentiem un cirsmu atliekām, ir vērtējams 1,05-1,15 miljonu TJ apmērā, un šeit nav ieskaitīts tas enerģijas apjoms, ko būtu iespējams iegūt no koksnes, kas atrodas ārpus meža, grāvmalu apaugumos, apaugumos infrastruktūras objektu platībās.  

Latvijā pašlaik ir arī milzīgs pāraugušo saimnieciski mazvērtīgo koku sugu audžu apjoms, piemēram pieaugušu un pāraugušu baltalkšņu audzēs atrodas apmēram 23 miljoni kubikmetru koksnes. 

”Kā redzams, resursi mums ir, vajag tikai gribu, lai kļūtu neatkarīgiem izmantojot savu vietējo, atjaunojamo resursu,” saka A.Muižnieks.

Viņš norāda, ka Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības siltumapgādē, kā arī varētu daudz vairāk dot elektrības ražošanā, ja plašāk attīstītos koģenerācijas staciju būvniecība, līdzīgi kā tas ir strādā Zviedrijā. A.Muižnieks uzsver, ka runa nav par vērtīgās koksnes daļas izmantošanu

Latvijā meža platība, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 20. gadiem, ir dubultojusies, bet mežā augošais koksnes apjoms ir trīskāršojies. Kā arī koksne ir klimatneitrāls materiāls, kura izmantošana enerģētikā nav pretrunā ar klimata mērķiem, jo tā aizstāj fosilās izejvielas.