Pēdējo 20 gadu laikā būtiski – par 136 milj. – pieaugusi ne tikai koksnes krāja mežaudzēs, bet arī to kopējais apjoms par vairāk nekā 0,37 milj. ha, bet ciršanas apjomi pēdējos gados nostabilizējušies 13 milj. m3 apmērā.

To liecina Zemkopības ministrijas mājaslapā esošā Valsts meža dienesta (līdz 2008. gadam) Meža resursu monitoringa dati uz kārtējā gada 1. janvāri. Jāatgādina, ka 1921. gadā mežu platība Latvijā bija vien 1820 tūkst. ha, bet 2022. gadā tā sasniedza 3298,8 tūkst. ha, un tas nozīmē, ka 100 gadu laikā meža platība ir teju vai dubultojusies. 

Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, kad meži agresīvi aizņem brīvās – neapsaimniekotās zemes, gan arī cilvēku mērķtiecīga darba – apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes – rezultātā. Šobrīd Latvijā izplatītākās ir bērza audzes (27% no mežaudžu platības), kam seko priedes (26%) un egles (19%) audzes.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka Latvijas klimatiskie un augšņu apstākļi ir izcili piemēroti mežu audzēšanai. “Mūsu galvenās dabas bagātības – zemes – resursi kombinācijā ar mežsaimniecības tradīcijām, zināšanām un praksi ir devuši ievērojamu koksnes apjomu pieaugumu pēdējo 100 gadu laikā. Mēs redzam meža kopšanas, meliorācijas un selekcionēta stādāmā materiāla izmantošanas efekta atspoguļojumu koksnes apjoma un kvalitātes palielinājumā,” datus skaidro A. Muižnieks. Viņaprāt, tas nozīmē, ka iesāktā prakse ir ne tikai jāturpina, bet arī ir jomas, kur jāpalielina.

Visu rakstu lasiet 10.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!