Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Turklāt, kā skaidroja "Kronus" pārstāvji, lielais pieprasījums un pārdošanas cenu kāpums veicināja Eiropas kokzāģētavu pārorientēšanos eksportam uz ASV, kur pēdējo mēnešu laikā eksports uz ASV pieaudzis par 50%. Vienlaikus ES kokzāģētavas arī lielu daļu kokmateriāla eksportē uz Ķīnu.

Kompānijā atzina, ka kokmateriāla iztrūkums var sniegt lielu ietekmi uz visu ES piegādes ķēdi, kur koka paletes ir plaši izmantotas visu industriju loģistikā.

Tāpat koka palešu cenu kāpumu ietekmē apaļkoku zemā pieejamība, ko sekmē materiāla cenas nemainība. "Kronus" pārstāvji pauda, ka meža īpašnieki patlaban nav ieinteresēti koku ciršanā un vada sarunas ar kokzāģētavām par potenciālo peļņas sadalījumu. Līdztekus šogad nav bijušas lielas vētras, kas varētu veicināt nokritušo koku realizāciju.

Papildus cenu kāpumu veicinājis arī lielais pieprasījums pēc koka paletēm, ko ietekmējis augstais patērētāju pieprasījums pēc precēm. "Šī tendence ir vērojama galvenokārt starp visām industrijām. No vienas puses koka palešu iztrūkums piespiež klientus iepirkt paletes no jauniem piegādātājiem lielos apmēros, lai tikai nodrošinātu savu piegādes ķēdi ar nepieciešamo," komentēja kompānijā.

Pēc "Kronus" pārstāvju paustā, uzvarētāji šajā situācijā viennozīmīgi ir tās kokzāģētavas, kurām ir pārdodamais materiāls, jo pašlaik tās var nosaukt jebkādu cenu un tāpat būs kāds, kas būs gatavs kokmateriālu iegādāties.

Koka palešu ražotāja SIA "Pēterkoks" pārstāvji sacīja, ka kokmateriāla tirgus apjoma izmaiņas ir veicinājis īstermiņa pieprasījuma pieaugums, kas izsaucis cenu konkurenci.

"Ja konkrētie palešu pircēji Latvijā, Baltijā un Eiropā, vai jebkur pasaulē nebūs gatavi palielināt cenas, kas kompensētu izejmateriāla cenas pieaugumu, tad šiem pircējiem būs grūtības iegādāties vajadzīgo palešu apjomu," komentēja uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka tā būtu ļoti absurda situācija, ja dēļ nevēlēšanās piemaksāt dažus eiro par paleti, piemēram, ledusskapju ražotājs ierobežos savu produktu nonākšanu pie klienta.

Vienlaikus "Pēterkoks" pārstāvji skaidroja, ka cenas kāpums koka paletēm un koka iepakojumam ir ļoti dažāds dažādos Eiropas reģionos.

Vaicāti par prognozēm turpmāk, uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tuvākā nākotnē, iespējams, tirgus dalībnieki, no vienas puses, centīsies palielināt pārstrādes jaudas, no otras puses, meklēt risinājumus lietotu koka iepakojuma atkārtotai izmantošanai. "Koka iepakojuma tirgus parasti raksturojams kā salīdzinoši mainīgs. Šī brīža izmaiņas nav pārsteigums," uzsvēra uzņēmumā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Kronus" 2019.gadā strādāja ar 41,318 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes un bija 673 858 eiro.

Kompānija reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 327 244 eiro. "Kronus" lielākais īpašnieks ir Aleksandrs Minajevs, kuram pieder 82,61% kompānijas kapitāldaļu, savukārt "Kronus" līdzīpašnieki, kuriem katram pieder 8,7% kompānijas kapitāldaļi, ir Andrejs Dikins un Igors Ževaks.

Savukārt "Pēterkoks" 2019.gadā strādājas ar 7,246 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 62,6% un bija 344 923 eiro.

"Pēterkoks" reģistrēts 2007.gadā, un tā pamatkapitāls ir 43 000 eiro. Uzņēmums 51% apmērā pieder Renāram Ābolam un 49% apmērā Mārtiņam Bumbierim.

Abu kompāniju finanšu informācija par 2020.gadu vēl nav pieejama.