Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos. 

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā. 

“Iedzīvotāju vēlmi šķirot tekstilu parāda ne tikai aptaujas, bet arī reālā rīcība, ko esam novērojuši mūsu rīkotajās šķirošanas kampaņās. Piemēram, martā rīkotā akcijā tikai mēneša laikā iedzīvotāji sašķiroja 75 tonnas tekstilizstrādājumu, kas veido 15% no 2020. gada kopējā sašķirotā tekstilizstrādājumu apjoma. Savukārt šogad no 1. janvāra līdz 1. jūlijam iedzīvotāji sašķirojuši jau 433 tonnas tekstilizstrādājumu, kas ir gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā savāktais. Līdz ar jaunajiem konteineriem tekstila šķirošana kļūs pieejamāka daudz lielākai sabiedrības daļai. Tādējādi būs iespējams vēl vairāk samazināt poligonos noglabājamā tekstila apjomu un veicināt aprites ekonomikas attīstību Latvijā,” piebilst SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

SIA “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics akcentē, ka vides pakalpojumu uzņēmumu investīcijas atbilstošas šķirošanas infrastruktūras izveidē tiešā veidā sekmē ne vien katra cilvēka iespējas atbildīgi attiekties pret sev nevajadzīgo mantu pārstrādi, bet arī Latvijas virzību pretī apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai poligonos, kā to paredz gan Eiropas kopējais zaļais kurss, gan ilgtspējas politika: “Nonākot sadzīves atkritumu konteinerā, tekstils faktiski zaudē jebkādu iespēju tālākai pārstrādei – tas nav vairs atšķirojams un izmantojams. Piemēram, plastmasas maisiņus, kurus izmantojam pārtikas svēršanai, bet izmetam sadzīves nevis šķirotā iepakojumu konteinerā, mēs varam atšķirot atkritumu šķirošanas centrā un izmantot specializēta kurināmā ražošanai, kuru Latvijā izmanto cementa ražošanas rūpnīcā. Ar tekstilu, kas nonācis nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā, tas faktiski nav iespējams, turpretim nokļūstot specializētajā konteinerā, tekstilam tiek nodrošinātas “otrās dzīves” iespējas.”