Polija beidzot varētu būt uz pareizā ceļa, lai noteiktu galīgo termiņu, kad pārtrauks nerentablās ogļu ieguves nozares darbību, raksta "Bloomberg".

Valdība un arodbiedrības drīzumā varētu vienoties par līdzīga ogļu ieguves restrukturizācijas modeļa ieviešanu, kā to izdarījusi Vācija. Lai izveidotu šādu modeli, nepieciešams noteikt precīzu grafiku pakāpeniskai ogļu raktuvju slēgšanai un ražošanas apjomu pielāgošanai atbilstoši spēkstaciju pieprasījumam.

Arodbiedrības gan jauno Polijas enerģētikas stratēģiju nodēvējušas par "Armagedonu" ogļu ražotājiem, aicinot raktuvju strādniekus uz protestiem.

Kaut arī šķita, ka diskusijām ar valdību netiks rasts kompromiss, plaisa pēdējā laikā ir samazinājusies, taču aizvien pastāv strīds par pēdējo termiņu, kad atteikties no oglēm pavisam. "Mēs vēlamies 2060.gadu, taču valdība vēlas 2050.gadu," pēc gandrīz 12 stundu ilgām sarunām paziņojis Reģionālās solidaritātes savienības vadītājs Dominiks Kolorcs. "Varbūt šādā gadījumā varam ņemt vidējo rādītāju?" viņš uzsvēris.

Polija starp ES valstīm ir visatkarīgākā no oglēm kā enerģijas avota, un patlaban no tām iegūst aptuveni 70% no kopējās elektroenerģijas. Tāpat Polija ir vienīgā bloka dalībvalsts, kas nav oficiāli apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, uzsverot, ka, lai īstenotu tik milzīgas pārmaiņas, būs nepieciešams lielāks atbalsts.

Vienošanās parakstīšana ar arodbiedrībām ļaus virzīties tālāk sarunās ar Eiropas partneriem par iespējamām subsīdijām enerģētikas nozares pārmaiņu veikšanai.