Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP). 

Eiropas interese ir redzama

Jāpiebilst, ka šogad ir pieaugusi arī Eiropas interese par iepriekšminēto transporta koridoru. Kā 10. oktobrī Briselē notikušajā Global Gateway konferencē norādīja Azerbaidžānas digitālās attīstības un transporta ministrs Rašads Nabijevs, vēl ilgi, pirms Vidējo koridoru sāka uzskatīt par galveno transporta artēriju starp Austrumiem un Rietumiem, Azerbaidžāna sāka aktīvi ieguldīt līdzekļus tā attīstībā, neskatoties uz to, ka toreiz prioritāte tika piešķirta ziemeļu virzienam.Pēc viņa teiktā, Vidējais koridors pašlaik attīstās par vienu no svarīgākajiem starptautiskajiem tirdzniecības ceļiem, piedāvājot ilgtspējīgu un drošu alternatīvu ziemeļu maršrutiem. Azerbaidžānas stratēģijas galvenā ideja ir izveidot vienotu fiziskās un digitālās savienojamības telpu.Azerbaidžānas valdība īsteno divkāršās transformācijas koncepciju, kas apvieno tradicionālos transporta koridorus ar moderniem digitāliem risinājumiem, kas nodrošina pārredzamību, efektivitāti un uzticēšanos starp piegādes ķēdes dalībniekiem.Tāpat 2025. gada 20. oktobrī pēc Eiropas Savienības iniciatīvas Luksemburgā tika organizēta īpaša augsta līmeņa sanāksme par tēmu Starpreģionālā drošība un savienojamība. Sanāksmē piedalījās ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, Eiropas Savienības paplašināšanās komisāre Marta Kosa, Eiropas Savienības starptautisko partnerību komisārs Jozefs Sikela un dalībvalstu ārlietu ministri, kā arī augsta ranga amatpersonas no Austrumu partnerības valstīm, Centrālāzijas un Turcijas. 

ASV panāk Erevānas un Baku vienošanos

Azerbaidžāna un tās partneri visā Kaspijas jūras reģionā sper ievērojamus soļus Vidējā koridora transporta un loģistikas infrastruktūras attīstībā. Pēdējos gados progress paātrinājās, veicot ievērojamus dzelzceļa un autoceļu tīklu uzlabojumus, tostarp Azerbaidžānas Karabahas reģionā, tomēr šķērslis bija saspīlētās Baku un Erevānas attiecības. Svarīgākais pagrieziena punkts šajos centienos bija šā gada augustā, kad tika panākta Baku un Erevānas vienošanās. Starpnieks sarunās bija ASV prezidents Donalds Tramps, kas aizsāka Trampa maršruta starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) īstenošanu, izveidojot jaunu loģistikas ceļu, kas savieno Austrumus un Rietumus. Koridora potenciālu un stratēģisko nozīmi Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzsvēra, vēršoties ar oficiālu uzrunu pie 6. Kaspijas biznesa forumā Ņujorkā dalībniekiem, kuru tur nolasīja. Pēdējo gadu laikā Eiropas valstis, kā arī Turcija, Gruzija un Centrālāzijas valstis ir ierosinājušas vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu tranzītu caur Azerbaidžānu, izmantojot Vidējo koridoru. 

Šie centieni uzņem apgriezienus, turklāt globālā interese par TITR (Trans-Caspian International Transport Route) ir strauji pieaugusi, pateicoties augošajai tirdzniecībai ar Ķīnu un Azerbaidžānas centrālajai lomai Viena josta, viens ceļš iniciatīvā, kas nodrošina Pekinai tiešu sauszemes savienojumu ar Eiropas tirgiem. Saskaņā ar Pasaules Bankas prognozēm tirdzniecība starp Ķīnu un Eiropas Savienību līdz 2030. gadam, domājams, pieaugs par 30%. Jāatzīmē, ka Ķīnā organizētie un caur TITR transportētie konteineru vilcieni sasniedz galamērķi aptuveni divu nedēļu laikā — gandrīz trīs reizes ātrāk nekā pārvadājumi pa jūru, caur Suecas kanālu, kas parasti aizņem aptuveni 40 dienas. Paredzams, ka pieaugs tirdzniecība arī ar Kazahstānu un citām valstīm. Plānots, ka līdz 2026. gadam kravu caurlaidspēja TITR trīskāršosies, pārsniedzot 1000 vilcienu sastāvus.

Patlaban interese par Vidējo koridoru ir parādījusies arī ASV biznesa aprindās. Nav nejaušība, ka Kaspijas politikas centra organizētais 6. Kaspijas biznesa forums notika Ņujorkā ar tēmu Savienojamība, finanses un enerģētika Vidējā koridorā.“Šodien mēs ar lepnumu varam teikt, ka, pateicoties Azerbaidžānas ilgtermiņa vīzijai un nenogurstošajiem centieniem, tāds liels projekts kā Vidējais koridors, kas nodrošina labāku sinerģiju starp Āziju un Eiropu, ir kļuvis par realitāti,” savā uzrunā foruma dalībniekiem uzsvēra prezidents Ilhams Alijevs. “Azerbaidžānas labvēlīgais ģeogrāfiskais novietojums – tieši divu kontinentu krustcelēs – ļauj mūsu valstij spēlēt izšķirošu lomu savienojamības jautājumos.”Azerbaidžānas prezidents savā uzrunā arī norādīja, ka darbs Azerbaidžānas posmā Vidējā koridorā turpinās, notiek modernizācija un infrastruktūras paplašināšana. Kravu pārvadājumi Vidējā koridorā caur Azerbaidžānu ir pieauguši par 90%, bet tranzīta laiki ir ievērojami sarukuši. Savā atklāšanas runā Kaspijas Politikas centra direktors Efgans Nifti uzsvēra, ka pēdējo divu mēnešu laikā Kaspijas reģionā ir notikušas nozīmīgas norises, tostarp miera līguma parafēšana starp Armēniju un Azerbaidžānu, progress Vidējā koridora attīstībā, dažādu starptautisko donoru iesaistīšanās un investīciju pieaugums.“Ar ASV atbalstu parakstītais līgums starp Armēniju un Azerbaidžānu ir ne tikai izrāviens politiskās stabilitātes sasniegšanā, bet arī iezīmē jaunu ēru ekonomiskajās attiecībās. Līdz ar TRIPP projekta uzsākšanu Dienvidkaukāzs kļūs integrētāks nekā jebkad agrāk,” atzīmēja Nifti.Jāpiebilst, ka ir vēl virkne darbu, kas jāpaveic. Piemēram, Azerbaidžānas ostu jauda ir jāpalielina. 42 kilometrus garais posms Armēnijā un Nahčivānas novads ir svarīgi reģionāla līmeņa risinājumi, kas ir procesā. 

Veikts pētījums par ietekmi

Runājot par Vidējā koridora potenciālu, tostarp, ko no tā varētu gaidīt Polija vai Baltijas valstis, ir vērts pieminēt nesen publicēto Rumānijas akadēmiskā izdevniecības University Press Targu Mures (Târgu Mureş) krājumu ar nosaukumu Vidējais koridors: pašreizējās realitātes apzināšana un nākotnes perspektīvu izmantošana. Šajā  zinātniskajā darbā, kas tika sagatavots pēc Azerbaidžānas Ekonomisko reformu un komunikāciju analīzes centra (CAERC) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) iniciatīvas, piedalījās 22 pētnieki no 10 valstīm. Krājumā tiek pētīta ekonomiskā ietekme uz valstīm gar koridoru.CAERC izpilddirektors un ekonomikas doktors Vusals Gasimli krājuma ievadrakstā skaidro, ka grāmatas ideja radusies 2023. gada septembrī ekonomikas forumā kūrortpilsētā Karpačā Polijas dienvidaustrumos. Viņš norādīja, ka kopā ar līdzautoriem viņi nolēmuši izmantot jaunu pieeju un koncentrēties uz grāmatu par Vidējo koridoru — attīstošu multimodālu transporta artēriju un dzīvotspējīgu alternatīvu Āzijas savienošanai ar Eiropu —, ko viņš uzskata par īpaši aktuālu, ņemot vērā nesenos ģeopolitiskos notikumus, īpaši Krievijas un Ukrainas, kā arī Tuvo Austrumu konfliktos.

Gasimli uzsvēra, ka Vidējais koridors kalpo kā ekonomiskās integrācijas un sadarbības katalizators, veicinot tirdzniecības saišu attīstību starp iesaistītajām valstīm. Viņš izcēla tā galvenās priekšrocības, tostarp tirdzniecības ceļu dažādošanu, pārmērīgas atkarības no viena ceļa samazināšanu, iespējamo loģistikas traucējumu mazināšanu, transporta savienojamības uzlabošanu un ekonomiskās integrācijas veicināšanu. Viņš piebilda, ka koridors arī stimulē tirdzniecības un investīciju iespējas projektā iesaistītajās valstīs.Savā rakstā CAERC vadītājs norādīja, ka ESAO aptaujātās ieinteresētās personas ir identificējušas virkni grūtību, kas ietekmē Vidējā koridora konkurētspēju, tostarp sastrēgumus galvenajos punktos, kas rada neparedzamību kravu piegādes laikos. 

Ekonomiskās attiecības

Par Vidējā koridora ietekmi tieši uz Latviju secinājumus nevar izdarīt no esošās Zīda ceļa prioritāšu maiņas, jo neviena no valstīm šo procesu nevar ietekmēt, tomēr ir nozīmīgi redzēt Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās attiecības kopumā, lai redzētu nākotnes stratēģiskās iespējas Latvijai. Kopumā Azerbaidžānas un Latvijas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības var raksturot kā labas. Notiek Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās un kultūras sadarbības jautājumos. Pēdējā sanāksme notikusi 2022. gada 20. maijā, Rīgā, bet nākamā tiek plānota 2026. gadā Baku.

Divpusējās tirdzniecības apgrozījums pēdējos gados ir pieaudzis, taču pēdējā gada rādītāji liecina par tirdzniecības apgrozījuma kritumu, galvenokārt Ukrainas kara izraisīto loģistikas problēmu dēļ. Divpusējās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības galvenokārt aptver rūpniecības, transporta, pakalpojumu un tirdzniecības sfēras. Abas puses uzsver plašo sadarbības potenciālu.2023. gadā divpusējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 64,95 miljonus ASV dolāru, no kuriem 19,77 miljoni ASV dolāru bija Latvijas eksports uz Azerbaidžānu un 45,18 miljoni ASV dolāru - Azerbaidžānas eksports uz Latviju. 2024. gadā divpusējās tirdzniecības apgrozījums bija 27,11 miljoni ASV dolāru, Latvijas eksportam uz Azerbaidžānu sasniedzot 21,23 miljonus ASV dolāru un Azerbaidžānas eksportam uz Latviju - 5,88 miljonus ASV dolāru. 2025. gada janvārī-martā tirdzniecības apgrozījums bija 5,34 miljoni ASV dolāru, no kuriem 3,37 miljoni ASV dolāru bija Latvijas eksports uz Azerbaidžānu un 1,40 miljoni ASV dolāru - Azerbaidžānas eksports uz Latviju. Abas valstis ir ieinteresētas savstarpējo investīciju palielināšanā. Tādējādi laika posmā no 1995. līdz 2024. gadam Latvija Azerbaidžānā ieguldīja 190,3 miljonus ASV dolāru (3,9 miljonus naftas sektorā un 186,4 miljonus nenaftas sektorā). Azerbaidžāna ieguldīja Latvijā 167,5 miljonus ASV dolāru (55,4 miljonus naftas sektorā un 112,1 miljonu nenaftas sektorā).

Ar mērķi reklamēt un eksportēt Azerbaidžānas produktus Latvijas tirgū 2018. gada 23. jūlijā Rīgā tika atvērts Azerbaidžānas Tirdzniecības nams. Abās valstīs tika organizēti dažādi biznesa forumi un misijas. 2023. gada 2. maijā Rīgā tika uzsākts ES finansēts projekts LEF Network Azerbaijan (LEF - Latvija, Igaunija, Somija). LTRK un citu partneru realizētais LEF Network Azerbaijan projekts noslēgsies 2026. gadā un aptver IKT, zaļās tehnoloģijas, izglītību, interjera dizainu un citas jomas. Jāatzīmē, ka projekts deva ieguldījumu savstarpēju tirdzniecības misiju un biznesa delegāciju vizīšu īstenošanai un divpusējai sadarbībai nenaftas produktu eksporta jomā.Jāatzīmē, ka Azerbaidžānā darbojas vairāk nekā 45 Latvijas uzņēmumi. Tie galvenokārt ir pārstāvēti tādās jomās kā rūpniecība, transports, tirdzniecība, pakalpojumi.Šajā sakarā jāuzsver 16. starptautiskā Kaspijas jūras reģiona enerģētikas investīciju foruma Rīga 2023, kas notika 13. jūnijā Rīgā, nozīme. 

Foruma laikā tika apspriestas iespējas, kas tiek sniegtas Azerbaidžānas un Latvijas, kā arī ārvalstu uzņēmējiem un investoriem.Latvijas investori un uzņēmumi, kas nodarbojas ar pievienotās vērtības eksportam orientētu ražošanu un starptautiski tirgotiem pakalpojumiem, var gūt labumu no iespējām un apsvērt investīcijas Alatas brīvajā ekonomiskajā zonā, kas piedāvā uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi, pievilcīgu fiskālo un nefiskālo stimulu paketi un pilnīgu investoru tiesību aizsardzību. Šī gada maijā Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš ir arī Azerbaidžānas un Latvijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs, atradās darba vizītē Azerbaidžānā. Papildus oficiālajām tikšanās reizēm ministrs apmeklēja arī atbrīvotās Azerbaidžānas teritorijas, lai izvērtētu sadarbības iespējas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.Lai palielinātu Azerbaidžānas produktu importu Eiropas Savienības tirgū, Azerbaidžānas uzņēmēji varētu apsvērt iespēju izmantot Latvijas transporta koridoru kā integrētu piegādes ķēdi Azerbaidžānas preču piegādei, uzglabāšanai, iepakošanai, montāžai, marķēšanai un izplatīšanai Baltijas valstīs un Skandināvijā. Šo sadaļu vēlētos izcelt, jo perspektīvā runa varētu būt ne tikai par konteineru kravām no Azerbaidžānas uz Skandināviju. 

Proti, ievērojot, ka tranzīta plūsma pāri Azerbaidžānai strauji pieaug, transports un loģistika ir viens no svarīgākajiem sadarbības elementiem. Latvija un Latvijas uzņēmumi var gūt labumu no iespēju izpētes, ko sniedz Transkaspijas starptautiskais transporta maršruts, kas attīstās kā uzticama un droša alternatīva tradicionālajiem maršrutiem, kas savieno Eiropu ar Centrālāziju un Ķīnu caur Kaukāzu un Kaspijas jūru.Līdzās lauksaimniecības ministru veiksmīgām tikšanās reizēm pēdējos gados, kas veicinājušas sadarbību nozaru līmenī, ir notikušas arī enerģētikas ministru oficiālas tikšanās, kas ir ne mazāk nozīmīgas abām valstīm. 

Azerbaidžānas ekonomika

Ilgu laiku nafta un gāze ir bijuši vitāli svarīgi Azerbaidžānas ekonomikas komponenti, sniedzot ievērojamu ieguldījumu valsts ieņēmumos. Atzīstot ilgtermiņa stabilitātes un izaugsmes nozīmi, šīs valsts valdība veic ekonomikas diversifikāciju, lai uzlabotu noturību pret globālajām naftas cenu svārstībām. Svarīgs pagrieziena punkts šajā procesā bija virkne reformu, kas tika uzsāktas pirms 2020. gada un kas veiksmīgi lika pamatus nenaftas nozaru paplašināšanai, veicinot līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku ekonomisko nākotni. Kopvērtējumam - Azerbaidžānas ārējais parāds nedaudz pārsniedz 6% no IKP, kas ir viens no zemākajiem pasaulē. IKP izaugsme 2024. gadā bija 4,1%. Valsts valūtas rezerves pārsniedz 80 miljardus ASV dolāru un 16 reizes pārsniedz valsts ārējo parādu. Starp citu, viens no galvenajiem nopelniem šādiem panākumiem ir nenaftas sektora īpatsvara pieaugums valsts IKP struktūrā.  

Galvenās nozares, kas no 2019. līdz 2025. gadam radīja izaugsmi, bija informācijas un komunikācijas (11%), nenaftas rūpniecība (9,7%) un transports un uzglabāšana (7,8%), savukārt būvniecība (4,4%), tūrisms (4,1%), lauksaimniecība (3,2%), tirdzniecība (3%) un sociālie pakalpojumi (2,9%) pieauga mērenākā tempā. Šajā periodā nenaftas sektora nominālais IKP divkāršojās.Galvenais iemesls izaugsmei ir investīcijas nenaftas nozarēs. Te jāpiebilst, ka Azerbaidžāna rada labvēlīgus apstākļus ārvalstu investoru piesaistīšanai. Nodokļu atvieglojumi, muitas atvieglojumi un īpašas programmas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam ļauj investoriem viegli uzsākt projektus valstī. Valdība aktīvi atbalsta lauksaimniecības projektus, veidojot agroparkus un agroklasterus.Nākotnē Azerbaidžāna turpinās paplašināt savas eksporta iespējas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un attīstīt savus vietējos tirgus. Valsts ir reģionāla līdere un aktīvi strādā, lai nodrošinātu, ka nenaftas sektors veido tās ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes un labklājības pamatu.

FOTO Publicitātes
FOTO1: Prezidents Ilhams Alijevs ierodas uz septīto Centrālāzijas valstu konsultatīvās padomes sēdi, kuras darba kārtībā ir arī Vidējā transporta koridora attīstība. 
FOTO2: Zagezuras koridora būvniecība.
FOTO3: Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze kā Azerbaidžānas un Latvijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs piedalās sēdē Azerbaidžānas Ekonomikas ministrijā. 
FOTO4: Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku naktī.