Jaunā
koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ visiem
iedzīvotājiem jāievēro prasība ierobežot sabiedriskos
kontaktus, tomēr vecākiem nereti jādodas ārpus mājām, atstājot
bērnus vienus. Tāpēc svarīgi parūpēties, lai viņi atbilstoši
vecumam būtu informēti, kāpēc jāpaliek mājās un jāievēro
vairāki svarīgi uzvedības nosacījumi – ne tikai tāpēc, lai
izvairītos no inficēšanās, bet arī novērstu potenciālās
traumas un negadījumus, norāda "BTA Baltic Insurance Company"
(BTA).
"Svarīgi
bērniem, atkarībā no viņu vecuma un spējām, izprast situāciju.
Tādēļ svarīgi izskaidrot, kāpēc jāpaliek mājās un kāda
iemesla dēļ pastaigāties var doties tikai kopā ar vecākiem,
nevis tikties ar draugiem, kā ierasts iepriekš," uzsver BTA
Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.
Pēc I. Dančes teiktā, vecākiem
jāpārliecinās, kā izprasti viņu skaidrojumi par saskarsmes
ierobežošanu ar vienaudžiem, tāpat arī jāatgādina vienkārši
drošības noteikumi, lai, bērnam paliekot uz brīdi mājās vienam,
nenotiktu kāda nelaime neuzmanības dēļ. "Bieži vien bērni
traumas gūst, atrodoties ārā. Piemēram, braucot ar riteni vai
lēkājot uz batuta. Turklāt, ja ārā laiks ir labs, tad bērnu
traumatisms, pēc BTA apkopotajiem atlīdzību pieteikumiem, pieaug pat
par 68%. Līdzās ārā gūtajām traumām bērni gūst savainojumus
arī iekštelpās. Piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar krāsu
flakonu, kas atstāts bērnam pieejamā vietā, kā arī nokrītot pa
trepēm, paslīdot uz nomestām rotaļlietām vai citiem
priekšmetiem, rotaļājoties ar mājas mīluli vai aplejoties ar
karstu dzērienu," stāsta I. Danče.
Atrodoties
mājās, bērnam ir jābūt drošam, ka viņš visu varēs paveikt
pats un gadījumā, ja notiek kas negaidīts, viņš zinās, kur
zvanīt, vai kur meklēt palīdzību.
"Mana
pieredze ir tāda, ka bērnam prieku un lepnumu sagādā tas, ka viņš
jūtas patstāvīgs. Parasti vecāki cenšas atvieglot bērna dzīvi,
daudz ko izdarot viņa vietā, tādējādi liedzot savai atvasei
iegūt nepieciešamās patstāvīguma prasmes. Bērnu traumatisms
taču rodas tikai no neprasmes, no praktisko iemaņu trūkuma, no
nezināšanas," piebilst psiholoģe Brigita Veitnere.
Pēc viņas teiktā,
vispirms vajadzīgās iemaņas kopā ar bērnu ir jāizveido,
jāatkārto, jāpatrenē un pēc tam noteikti bērns ir jāpaslavē
par paveikto.
Savukārt psihologs
Ansis Jurģis Stabingis min, ka svarīgs vecāku pienākums ir
bērniem iemācīt darba drošības pamatus — apiešanos ar asiem
priekšmetiem, uguni, elektrību un tamlīdzīgām bīstamām lietām.
Tas tiek darīts pamazām — pieskatot un mācot, piemēram, kā
aizdedzināt sērkociņu, sagriezt gurķi vai noregulēt pietiekoši
karstu ūdeni krānā.
"Pamazām šie
uzdevumi ir jāpadara sarežģītāki, attīstot bērna patstāvību.
Mācoties ir būtiski saprast, ka ļoti nozīmīga mācību daļa ir
vingrināšanās — atkārtošana — ir normāli nezināt, nemācēt,
mēģināt izdarīt, kļūdīties, mēģināt vēlreiz un vēlreiz.
Ja par pirmo kļūdu bērns tiek sarāts un nosodīts, tad viņš
iemācīsies mazāk un turpmākās mācības būs grūtākas, un var
pat izveidoties bailes no jaunā, no mēģināšanas, no kļūdām.
Kļūdīties ir normāli. Mācības notiek mēģinot, kļūdoties,
mēģinot vēlreiz, kamēr izdodas," skaidro psihologs.
Pēc A. J. Stabinga
paustā, ja bērns visu laiku tiek pārāk pasargāts no bīstamiem
priekšmetiem un situācijām, kas mūsdienās ir ļoti bieži
sastopamas, viņš kļūst bezpalīdzīgs un atkarīgs no citiem,
negatavs dzīves situācijām, kurās pašam jātiek galā. Var
censties nodrošināt drošu vidi, un zināmā mērā, protams, to
var izdarīt, bet būtiskāk ir iemācīt bērnam izvērtēt riskus
un ievērot piesardzību.