Finanšu nozares asociācijas sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) rīkotajā tiešsaistes seminārā par kredītiestāžu un uzņēmumu sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā viņš sacīja: "Bankām kļūst arvien mazāka riska apetīte strādāt ar uzņēmumiem, kuriem nav tieša un acīmredzama sasaiste ar Latviju vai Baltijas valstīm. Ja uzņēmums nevar pierādīt savu saikni ar Latviju vai Baltiju, sadarboties ar vietējo banku sektoru būs grūti".

J.Kauliņš piebilda, ka ne katra banka vēlas sadarboties ar plaša spektra uzņēmumu klāstu, vairums orientējas uz labi zināmiem, eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem. Tomēr ir arī atsevišķas bankas, kuras specializējas dažādu riskantāku nozaru nišās, tās ir definējušas savu riska robežu un sadarbojas ar, piemēram, "FinTech" uzņēmumiem.

"Cerēt, ka visas bankas strādās ar visiem uzņēmumiem, tagad vairs nevar," sacīja Kauliņš.

Eksperts skaidroja, ka bankām ir jāuzrauga savi klienti, jāpārliecinās, ka to darījumi atbilst uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. "Bankām ir jāsaprot, ar ko nodarbojas konkrētais uzņēmums. Tāpat kredītiestādes var identificēt kādu nevēlamu sava klienta sadarbības partneri, ko ne vienmēr spēj pats uzņēmums," stāstīja Kauliņš.

Viņš skaidroja, ka paaugstināta riska indikatori ir, piemēram, darbība augsta riska industrijā, patiesais labuma guvējs nav Latvijas rezidents, tiek saņemti maksājumi no augsta riska trešajām valstīm, uzņēmums ir reģistrēts ārvalstīs un tā darbība nenotiek Latvijā, taču uzņēmums vēlas atvērt kontu Latvijas kredītiestādē.

Vēl starp riska indikatoriem Kauliņš minēja sarežģītu un daudzslāņainu īpašnieku struktūru, vai arī publiski atrodamu negatīvu informāciju par uzņēmuma sadarbības partneriem.