Četrām no kopumā 14 bankām Latvijā 2020.gada beigās finanšu noziegumu novēršanas jomā bija vidēji zems vai zems riska līmenis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Septiņām bankām 2020.gada beigās bija vidēji augsts riska līmenis, bet trim bankām bija augsts riska līmenis. 

FKTK dati liecina, ka attiecīgo četru banku, kuru riska līmenis ir vidēji zems vai zems, tirgus daļa pēc aktīvu apmēra 2020.gada beigās veidoja kopumā 84%, kamēr septiņu banku ar vidēji augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 9%, bet trīs banku ar augsto riska līmeni tirgus daļa pēc aktīvu apmēra bija 7%.

FKTK norāda, ka iepriekšējo četru gadu laikā Latvijas bankās ir būtiski samazinājies riska līmenis. "Latvijas finanšu sektorā samazinājies riska līmenis būtiskākajos segmentos - kredītiestādēs un maksājumu iestādēs," informē FKTK.

Visās bankās pērn nodrošināta pārbaude par neklātienes identifikācijas prasību izpildi. Bankās pērn veikta viena horizontālā pārbaude un 12 klātienes pārbaudes, kurās bankām trijos gadījumos piemērota soda nauda kopumā 2,03 miljonu eiro apmērā.

2020.gada beigās Latvijas bankās 83% veidoja noguldījumi no Latvijas, 12% no pārējām Eiropas Savienības valstīm, 3% no NVS, bet 2% no pārējām valstīm. Salīdzinot ar 2015.gadu, Latvijas noguldījumu īpatsvars pieaudzis par 36 procentpunktiem.

"2021.gadā FKTK turpina strādāt, lai veicinātu vienotu tirgus dalībnieku izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību piemērošanu, - nodrošināts dialogs ar tirgus dalībniekiem, organizēti dažādi pasākumi un izstrādāti skaidrojumi, kā arī tiek pilnveidots normatīvais regulējums. Uzraudzības kvalitātes stiprināšanai tiek ieviesta pārbaužu pieejas maiņa un pilnveidota metodoloģija, tiek uzlabotas darbinieku prasmes un zināšanas, kā arī efektīvāk izmantoti IT rīki. Tāpat FKTK turpinās attīstīt "Baltics & Nordic" uzraudzības platformu un aktīvi iesaistīties pieredzes apmaiņā ar citu valstu uzraugiem," norāda FKTK.