ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, raisot investoru bažas, ka tas signalizē par līdzīgu procentlikmju kāpumu. Šis pieaugums notika laikā, kad ir gaidāms, ka ASV Kongress drīz pieņems prezidenta Džo Baidena ierosināto ekonomikas stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. 

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 2,5%, samazinoties "Apple", "Tesla" un citu tehnoloģiju kompāniju akciju cenām.
"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo atzīmēja, ka augošas kredītlikmes vairāk skar tehnoloģiju uzņēmumus, jo tie ir vairāk atkarīgi no finansējuma. 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels ir atkārtoti apliecinājis, ka FRS neplāno pacelt bāzes procentlikmi, kamēr nav uzlabojusies nodarbinātība un nav sācies inflācijas kāpums.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 31 521,69 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 3876,50 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,5% līdz 13 533,05 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,2% līdz 6612,24 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 13 950,04 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,1% līdz 5767,44 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 3,8% līdz 61,49 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 3,7% līdz 65,24 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2119 līdz 1,2161 dolāram par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,4016 līdz 1,4064 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 105,45 līdz 105,07 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,47 līdz 86,44 pensiem par eiro.