Volstrītā pēc trīs dienu ilgām brīvdienām galvenie akciju indeksi pieauga par vairāk nekā 2%. Eiropas biržu indeksi kāpa otro dienu pēc kārtas.

Naftas cenas turpināja palielināties cerībās uz jēlnaftas pieprasījuma palielināšanos Ķīnā un ASV. 

Eiro vērtība pieauga, pastāvot eirozonas aizņemšanās izmaksu palielināšanās perspektīvai. 

"Riska apetīte pagaidām ir atjaunojusies varbūt tāpēc, ka šonedēļ mēs gūstam ļoti vajadzīgu atelpu no centrālo banku lēmumiem" par procentlikmju paaugstināšanu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps. "Lai gan kāpums bija gaidāms, tas var būt tikai īslaicīgs."

Tirgu dalībnieki turpina pieņemt, ka krasā aizņemšanās izmaksu palielināšanās pasaulē novedīs ekonomikas līdz recesijai.

Centrālās bankas ir paaugstinājušas procentlikmes, mēģinot iegrožot inflāciju, kas pasaulē ir pieaugusi dažādu faktoru dēļ, starp kuriem ir globālo piegāžu problēmas un karš Ukrainā, kas uzkurinājis pārtikas un energoresursu cenu kāpumu. 

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,2% līdz 30 530,25 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,5% līdz 3764,79 punktiem, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,5% līdz 11 069,30 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,4% līdz 7152,05 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,2% līdz 13 292,40 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,8% līdz 5964,66 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,0% līdz 110,65 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,5% līdz 114,65 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,0511 līdz 1,0535 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2253 līdz 1,2273 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 135,07 līdz 136,64 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,78 līdz 85,80 pensiem par eiro.