Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Notiekošais gan raisa zināmas bažas par inflācijas atdzīvošanos, kur laicīga izejvielu uzpirkšana mēdz būt gluži kā apdrošināšana pret šādu bagātību pazudinošu scenāriju.

https://www.db.lv/zinas/gandriz-visa-cenu-pieaugums-turpinas-502277

Grūti atrast to, kam cena nekāpj

Pamatā tiek norādīts, ka pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi. Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs.

"Tā vairs nav tikai Ķīna [tā ir lielas daļas izejvielu lielākā pasaules patērētāja]. Tas ir stāsts par visas globālās tērauda industrijas atgūšanos. Tirgū situācija ir neiedomāji saspringta un mums vēl būs ļoti, ļoti spēcīgas tērauda cenas," Financial Times notiekošo, piemēram, tā paša tērauda frontē apraksta Westpac ekonomisti. Tiek izcelts, ka Ķīnā martā tērauda ražošana pieaugusi par 19%, neskatoties uz valdības centieniem šo izaugsmi sabremzēt. Tas tika darīts, lai rūpētos par vidi, lai gan sarūkošais piedāvājums (uz šo rūpju fona) tikai palīdzējis celt cenu. Dzelzs rūdas cenu daļēji uz visu pārējo faktoru biruma fona ietekmējusi arī ģeopolitika, kas nu ietver asākas Ķīnas un Austrālijas, kas ir kalnrūpniecības lielvara, attiecības. Rezultātā Ķīna meklē veidus, kā nodrošināt dzelzs rūdas piegādes no citiem.

"Dzelzs rūda ir "reāls" aktīvs. Līdz ar to tas tiek uztverts kā laba apdrošināšana pret inflāciju. Domāju, ka tādēļ mēs redzam lielus investoru naudas plūdus izejvielu virzienā. Mēs pilnīgi noteikti tuvojamies tiem līmeņiem, kur cenas ir attālinātas no patiesās fundamentālās situācijas," savukārt FT piebilst ING pārstāvji.

Faktiski šobrīd grūti metālu ziņā atrast, ko tādu, kam cena sarūk (ja neskaita dārgmetālus, kuru cena gan pēc nesenā lēciena ir iestagnējusi).

Pasaulē ir liels pieprasījums arī, piemēram, pēc patēriņa elektronikas, kas alvas cenai šogad licis palēkties jau vairāk nekā par 40% līdz gandrīz 30 tūkst ASV dolāriem par tonnu (Londonas Metālu biržā). Savukārt kopš pagājušā gada sākuma (tātad ietverot arī laikus pirms pandēmijas) tā ir palielinājusies jau par 80%.

Tiek norādīts, ka alvas cenas kāpumam izcilu fonu sagādā dažādu patēriņa elektronikas priekšmetu, piemēram, klēpjdatorus, viedtālruņu, televizoru utt. pārdošanas apmēru pieaugums. Alva faktiski nepieciešama pusvadītāju, kas ir vajadzīgi gandrīz visur, "pielipināšanai" shēmām. Alvu izmanto arī dažādu sakausējumu ražošanā, kuri nepieciešami būvniecībā. Turklāt WSJ izceļ arī situāciju, kad pēdējā laikā visai strauji noplicināti alvas uzkrājumi Londonas Metālu biržas noliktavās.

Valdot šādam fonam, The Wall Street Journal arī ziņo par grūtībām pietiekamā apmērā šo un citus metālus piegādāt no punkta A līdz B, kas radījis deficīta sajūtu.

Dārgā pārvietošana

Kopējo situāciju pasaulē saasina konteineru krīze. Preču plūsmai atjaunojoties, veidojies šādu konteineru deficīts pasaules ražošanas centros – tajā pašā Ķīnā, no kuras mūsdienās visi bezmaz vai visu ieraduši saņemt. Esot aktuālai sacensībai gluži vai par katru brīvo konteineri, konteineru pārvietošanas izmaksas no Āzijas līdz Ziemeļeiropai daudzkāršojušās. Faktiski sanācis tā, ka pasaulē konteineri preču pārvadāšanai nav tajās vietas, kur tie ir vajadzīgi un tik ātri kā gribētos šo problēmu atrisināt nevar. Tāpat pandēmija nozīmējusi, ka ierobežojumu rezultātā sarūk globālā preču pārvietošanas un sadales kapacitāte. Rezultātā bieži tiek prasītas arī augstākas maskas par šo preču pārvadāšanu un attiecīgu uzturēšanu, kas kādam vienmēr ir jāsedz. Šobrīd cena, kas tiekot maksāta, lai no Austrumāzijas pārvietotu 12 metru konteineri uz Eiropu esot gandrīz seškāršojusies, ja salīdzina ar pagājuša gada aprīli, liecina Baltic Exchange and Freightos indeksa dati.

Arī Baltic Dry indeksa, kas faktiski raksturo pasaules kravu pārvadājumu likmes (un tādējādi tas atspoguļo arī globālo tirdzniecības dinamiku), vērtība kopš pagājušā gada aprīļa ir augusi vairāk nekā par 700%. "Ķīnas neremdināmā apetīte pēc dzelzs rūdas ir bijis galvenais iemesls," FT klāsta Golden Ocean pārstāvji. Eksperti arī norāda, ka kuģu transportēšanas izmaksas pārskatāmā periodā var saglabāties augstas. To noteikšot valdību dāsnie stimuli, vispārējā vēlme atjaunot krājumus un ierobežotais jaunu kuģu piedāvājums. Tiek arī runāts par to, ka kuģu transporta izmaksas augstas var uzturēt dažādi jauni "zaļie" noteikumi, kas sadārdzinās vai pat ierobežos šādu (ja jūru) preču pārvadāšanu.

Peļņa ar akcijām

Pēdējā laikā līdz ar izejvielu cenu izaugsmi uz augstāku līmeni mērķē daudzu ar to ieguvi saistīto uzņēmumu akcijas. Piemēram, kalnrūpnieka Rio Tinto akcijas cena Londonas biržā kopš pagājušā gada marta ir dubultojusies. Jānorāda, ka investori no šādas tendences var gūt labumu arī ar dažādu biržā tirgoto fondu (ETF) palīdzību, kas seko uzreiz vairāku uzņēmumu vērtspapīriem (būtībā - kopē kādu indeksu). Populāri ir, piemēram, BlackRock ETF, kur šāda šī uzņēmuma kalnrūpnieku iShares MSCI Global Metals & Mining Producers ETF cena šogad palēkusies gandrīz par 40%.

Jau ziņots, ka šogad arvien skaļāk runāts par situāciju, kad aizsācies jauns tā saucamais izejvielu "supercikls", par ko tiek saukts gadiem vai pat gadu desmitiem ļoti spēcīgs pieprasījums pēc šādiem resursiem, ar ko īsti nespēj tikt galā to ieguvēji un ražotāji. Faktiski spriests, ka šoreiz jauno superciklu varētu balstīt "zaļā industriālā revolūcija" un politikas veidotāju koncentrēšanās uz "sociālo restartu". Katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš.