Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Viņš gan arī piebilst, ka šoreiz šādiem stimuliem var nebūt tik labvēlīga ietekme uz finanšu tirgiem un to stabilitāti. Šāda secinājuma pamatā esot fakts, ka papildu valsts izdevumiem ir jārod finansējums, un to var iegūt vai nu paaugstinot nodokļus, vai emitējot vairāk valsts vērtspapīru.

Var augt nodokļi

"Pirmsvēlēšanu laikā demokrāti un Baidens vairākkārt uzsvēra, ka ievēlēšanas gadījumā viņi varētu paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī nodokļus, ko jāmaksā īpaši turīgām privātpersonām. Tā kā šobrīd ASV patiešām nepieciešami papildu ienākumu avoti un ASV Republikāņiem vairs nav iespēju likt šķēršļus attiecīgo likumprojektu pieņemšanai, šāda nodokļu paaugstināšana ir pilnīgi iespējama. Tās rezultātā var samazināties uzņēmumu peļņa, un īpaši turīgām privātpersonām paliks mazāk līdzekļu, ko ieguldīt finanšu aktīvos. Īsāk sakot, ja nodokļu paaugstināšana realizēsies, tas nenāks par labu akciju tirgiem," lēš "Luminor" analītiķis.

Otra iespēja, kā ASV valdība var iegūt finansējumu papildu izdevumu segšanai, ir emitēt vairāk valsts vērtspapīru. Ja šīs valsts parādzīmes pilnībā uzpirktu ASV centrālā banka (FED), tūlītējas būtiskas negatīvas sekas tiktu novērstas. Pretējā gadījumā tirgū ieplūdīs ievērojams daudzums valsts vērtspapīru, un to ienesīgums paaugstināsies.

"Paaugstinoties obligāciju ienesīgumam, to cenas samazinās, bet var ciest arī akciju cenas. Pirmkārt, augstāks obligāciju ienesīgums nodrošina lielāku peļņu, līdz ar to investoru acīs tās kļūst salīdzinoši pievilcīgākas par akcijām, kuru cenas jau ir ļoti augstas. Otrkārt, un pašreizējā tirgus situācijā tam ir vēl lielāka nozīme, augstāks obligāciju ienesīgums palielina diskonta likmi, ko izmanto akciju novērtējumam, un tas var īpaši sāpīgi skart t.s. "izaugsmes" uzņēmumus, kuri šobrīd dominē akciju indeksos, jo īpaši ASV. Pēdējais faktors ir viens no iemesliem, kāpēc janvārī atbrīvojāmies no ieguldījumiem vairākos "izaugsmes" ieguldījumu instrumentos un samazinājām ieguldījumus ASV uzņēmumos," atklāj V. Siļvestrovs.

Esot gan vēl viens iemesls, kāpēc pārāk apjomīgi fiskālie stimuli var apdraudēt finanšu tirgu stabilitāti, it īpaši kamēr vēl ir spēkā ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. Šis iemesls esot iedzīvotāju impulsīva iesaistīšanās spekulācijās akciju tirgū nolūkā gūt ātru peļņu.

Spekulāciju laikmets

Šādas to rīcības pamatā esot divi galvenie faktori. "Pirmkārt, pateicoties valdības izsniegtajiem čekiem un citiem fiskālās stimulēšanas pasākumiem, cilvēki (pat bezdarbnieki) saņem papildu līdzekļus, ko tie var tērēt vai uzkrāt. Otrkārt, pārsvarā uzturoties mājās, ir vairāk brīvā laika, bet mazāk iespēju citām nodarbēm, un garlaicības dēļ cilvēki aizvien dziļāk iestieg azartā. Abi kopā šie faktori pastiprina cilvēku interesi par akciju tirdzniecību un ieguldījumiem, jo tas šķiet izdevīgs veids, kā nopelnīt, liekot lietā lieko naudu un vienlaikus izbaudot patīkamu satraukumu, it īpaši tad, kad viņi uzzina par citiem, kuri sākuši darboties tirgū jau pagājušajā gadā un ir paguvuši gūt ievērojamu peļņu. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka, ņemot vērā Baidena plānus par jauniem stimuliem, ASV iedzīvotāju spekulatīvais noskaņojums līdz janvāra beigām pārauga vispārējā eiforijā. Lai labāk raksturotu situāciju, var izmantot noteiktus finanšu rādītājus (piemēram, mazo investoru aktivitāti opciju tirgū), bet daudz vienkāršāk būs minēt vienu vienīgu faktu. Janvāra beigās ASV vispopulārākā lietotne, ko cilvēki bija lejupielādējuši no "iPhone" lietotņu veikala, bija bezmaksas biržas tirdzniecības platforma "Robinhood". Ne populārais "TikTok", "Youtube", "Facebook" vai kāda cita no sociālo tīklu platformām, bet gan lietotne, kas ļauj ātri un bez maksas slēgt darījumus fondu biržā. Taču daudzi no mazajiem investoriem, kuri sāka darboties akciju tirgū, gāja vēl tālāk. Izmantojot sociālo tīklu "Reddit", viņi nolēma saskaņot savas darbības tirgū, mērķtiecīgi iegādājoties noteiktu uzņēmumu akcijas. Viņi pievērsās galvenokārt akcijām, kuras pēdējā laikā bija strauji kritušās un kurām hedžfondi prognozēja turpmāku vērtības samazinājumu (bankrota riska vai citu apsvērumu dēļ). Šāda saskaņotā darbība patiešām izrādījās iedarbīga, it īpaši uzņēmuma "Gamestop" gadījumā. Aptuveni divu nedēļu laikā tā cena pieauga par 2700%, pateicoties masīvam spiedienam, ko radīja mazo investoru saskaņotā rīcība, aktīvi uzpērkot uzņēmuma akcijas, un hedžfondiem, kuri cerēja uz akciju cenu krišanos, nācās aizvērt savas īsās pozīcijas un pat pārdot citus ieguldījumus, lai tie varētu segt zaudējumus," stāsta V. Siļvestrovs.

Viņš piebilst, ka parasti cenas izmaiņas, kas skar vienu vai vairākas maznozīmīgas akcijas, nav īpaši svarīgas tirgum kopumā. Bet, ja vienā dienā cenu svārstības 20-100% robežās piedzīvo vairāki miljardiem vērti uzņēmumi, finanšu tirgus stabilitāte varot tikt apdraudēta. "Gamestop" sāgas iespaidā vairāki hedžfondi janvārī piedzīvoja kritumu, kas rakstāms ar divciparu skaitli (procentuālā izteiksmē). Turklāt biržas tirdzniecības platformai "Robinhood" nācās ierobežot tirdzniecību un pat lūgt saviem investoriem ieguldīt papildu kapitālu, jo izrādījās, ka ir pilnīgi neiespējami aprēķināt risku un noteikt, vai uzņēmumam pietiek līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstību finanšu uzraudzības iestāžu prasībām.

"Iespējams, šī situācija paliks atsevišķs gadījums un vairs neatkārtosies nākotnē. Taču, ja eiforija turpinās sist augstu vilni, nevar izslēgt iespēju, ka turpmāk aizvien biežāk cenu izmaiņas būs atkarīgas nevis no konkrētā ieguldījuma fundamentālas vērtības, bet gan tikai un vienīgi no spekulatīvām darbībām. ASV politiskie lēmumi, it īpaši attiecībā uz fiskālo stimulu jauno paku, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība februārī. Gribētos cerēt, ka iegūsim lielāku skaidrību arī par turpmāko situāciju ar Covid-19 un vakcinācijas gaitu," piebilst "Luminor" eksperts.