Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem. 

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Pārtikas inflācija

Pēdējā laikā lauksaimniecības izejvielu vērtībai pieaugt liek sausāki laika apstākļi ražai nozīmīgākajos pasaules reģionos. Tomēr pat svarīgāk, šķiet, ir tas, ko pandēmijas krīze liek darīt lielākajiem šādu izejvielu uzpircējiem. Piemēram, valdības, bažījoties par pietiekamām pārtikas rezervēm uz Covid-19 potenciālo piegāžu iztrūkuma fona, mēģinājušas nodrošināt, ka tām to krājumi ir pietiekami. Rezultātā pieprasījums pēc sojas pupiņām, kukurūzas un kviešiem saglabājas ļoti liels. Jeb – kad ir liela krīze, vispirms katrs domā par savu vēderu. 

Sevišķi lieli kviešu pircēji pēdējā laikā bijuši, piemēram, Ēģipte un Maroka. “Šāds spēcīgs pieprasījums arī liek domāt, ka dažas valstis ir nobažījušās par pārtikas inflāciju. Dažās vietās tā ceļo arvien augstāk,” “Financial Times” teic, piemēram, “Rabobank” analītiķi. Liels pārtikas izejvielu uzpircējs pēdējā laikā esot arī Ķīna. Vēl gada vidū tā savas šādas rezerves esot ieplūdinājusi tirgū, lai sabremzētu lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu, savukārt teic “UBS” bankas pārstāvji. Ķīna atjauno arī savu cūku ganāmpulku, kurš pirms tam ievērojami cietis cūku mērā rezultātā. Cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā kopš jūnija vidus ir palēkusies gandrīz par 50%.Notiekošais novedis, piemēram, pie tā, ka Apvienoto Nāciju pētītā globālā pārtikas cenu indeksa vērtība oktobrī gada skatījuma pieaugusi par 6%, kas ir visai daudz un sasniegusi savu augstāko līmeni kopš janvāra. Graudaugu cena kopumā palēkusies par 17%. Zināms izņēmums gan esot rīsi, kuru cena pasaulē ir septiņu mēnešu zemākajā līmenī.

Sausums un plūdi

Tiek izcelts, ka daļēji materializējies tā saucamais La Nina fenomens, kas būtu pretējs process El Ninjo jeb straujāka Klusā okeāna virsmas atdzišana, kuram uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt pmatīga negatīva ietekme. La Nina mēdz nozīmēt lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Attiecīgi tiek ziņots, ka šajā reģionā negatīvi jau ir ietekmētas sojas pupiņu piegādes. Tāpat lielāks sausums vērojams Ukraina un Ziemeļāfrikā. Ir analītiķi, kas lēš, ka sojas pupiņu cena var tupināt pieaugt vēl tālāk. Jāņem vērā, ka laika apstākļiem mēz būt liela ietekme uz izejvielu cenu. Tāpat notiekošajam mēdz būt ietekme uz kalnrūpniecības industriju, jo plūdi vai sausums traucē vairāku metālu ieguvi.

Mūsdienās pārtikas ražošanai un piegādēm ir ļoti globalizēta daba. Pamatā tas nozīmē, ka šādas izejvielas no viena reģiona, ko varētu saukt par “maizes klēti”, tiek pārvietotas uz citu reģionu, kur tās tiek patērētas. Tiesa gan, ja ne tikai patērētājus, bet veselas valstis sāk pārņemt panika, ka tām tuvākajos mēnešos varētu neizdoties nodrošināt pietiekamas pārtikas piegādes, ko var papildināt kāda informācija par kravu plūsmas traucējumiem, tas šajā tirgū var novest pie pārmērīgas pirkšanas, kas savukārt jau nozīmētu ļoti augstas un volatīlas cenas un, iespējams, pilnvērtīgu pārtikas krīzi.

Proti, būtiska problēma šādām valstīm jau uz tā lielo izaicinājumu fona var parādīties pārtikas inflācija, kurai palielināties daļēji liek gan augošs valstu pārtikas protekcionisms, gan tā pati “pandēmiskā” pircēju interese par pamata pārtikas produktiem. Var spekulēt - ja pārtikas inflācija dažviet sāk pieaugt nekontrolēti, var krist režīmi un sabrukt sabiedrības.