Tā secināts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Latvijas Bankas eksperti norāda, ka kredītiestādēm ir svarīgi laikus atzīt problemātiskos kredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. Ievērojot pandēmijas laikā gūto pieredzi, kā arī fiskālās telpas ierobežojumus, valsts atbalsts privātajam sektoram turpmāk jāsniedz daudz mērķētāk.

Lielāki riski un piesardzība negatīvi ietekmē jau tā gauso uzņēmumu kreditēšanu un investīcijas. Uzņēmumu kreditēšanas jomā joprojām nepieciešams risināt ieilgušās strukturālās problēmas, teikts pārskatā.

Mājsaimniecību kreditēšana kļuvusi aktīvāka. Mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļa ir audzis, bet atbilstoša piedāvājuma trūkst, jo mājokļu būvniecība ilgstoši bijusi vāja. Būvniecības izmaksu kāpums un piegādes problēmas vēl vairāk vājina mājokļu piedāvājumu un veicina cenu kāpumu. Mājokļu cenu krasas korekcijas risks pagaidām ir mazs, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Ja mājsaimniecību kreditēšana sāks kļūt pārāk strauja, Latvijas Bankas ieskatā ir apsverami mērķēti pasākumi potenciālās nelīdzsvarotības mazināšanai, piemēram, sektorālas kapitāla rezerves prasības, uz aizņēmējiem vērsto instrumentu pārskatīšana, valsts atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem pilnveidošana. Lai mazinātu pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotību nekustamā īpašuma tirgū, svarīgi mazināt šķēršļus mājokļu piedāvājuma attīstībai.

"Finanšu stabilitātes pārskatā" atzīts, ka kredītiestāžu sektora noturība pret šokiem ir laba.

Ģeopolitiskās situācijas un energoresursu cenu šoka ietekmē aktualizējušies enerģētikas politikas jautājumi, tostarp ieguldījumi energoefektivitātē, enerģētikas infrastruktūrā un atjaunīgo energoresursu jaudās.

Latvijas Banka norāda, ka tas saskan ar nepieciešamību panākt lielāku progresu klimata mērķu sasniegšanā, kur arī finanšu sektoram ir būtiska loma. Klimata pārmaiņas un ar tām saistītie pārejas riski kļūst arvien nozīmīgāki. 

Tāpat karadarbības ietekmē būtiski pieaudzis kiberdrošības risks un ar to saistītie potenciālie finanšu infrastruktūras traucējumu riski.

"Finanšu stabilitātes pārskatā" ietverti arī vairāki tematiskie pielikumi un ielikumi par tādām tēmām kā Latvijas uzņēmumu pakļautība klimata fiziskajiem riskiem, mājsaimniecību maksātspējas noturība pret cenu, procentu likmju un bezdarba kāpumu, izmaksu šoka ietekme uz uzņēmumu maksātspēju, mājokļu kreditēšana reģionos, mājokļu renovācija, cikliskie riski Eiropā, aktualitātes starptautiskajā banku uzraudzības regulējumā, sankciju izpildes risku pārvaldība, kiberdrošības risks, kriptoaktīvu ieguldīšanas tendences Latvijā un citi. Tāpat kā iepriekšējos pārskatos sniegti arī Latvijas Bankas veikto kredītiestāžu stresa testu rezultāti.