Proti, pasaulē jau gadiem nav veiktas pietiekamas investīcijas jaunu izejvielu atrašanā un ieguvē. Tagad, kad no izejvielu piedāvājuma vienādojuma spēji jāņem ārā Krievija, radušos deficītus aizpildīt ir ļoti izaicinoši. Rezultātā daudzu izejvielu cena skrējusi debesīs ar vēl lielāku ātrumu, nekā tas bija aktuāli pirms tam. Tas savukārt tai pašai Krievijai ļauj izejvielas pārdot dārgāk un nopelnīt vairāk pat pie mazāka to pārdotā apmēra. 

Skaidrs ir tas, ka sankcijas un karš Ukrainā Krievijai ekonomiski būs ārkārtīgi sāpīgs pasākums un šīs valsts tautsaimniecība šogad spēji saruks. Šajā pašā laikā Krievijai joprojām kara liesmas kādu laiku un, iespējams, ilgāk, nekā sākotnēji varētu likties, barot droši vien tomēr ļaus ievērojami ieņēmumi no resursu pārdošanas, kas daļēji kompensēs tās ekonomiku graujošos negatīvos spēkus.

Pozitīvais varētu būt tas, ka laikam tomēr vajadzētu kādā brīdī vairāk sākt spēlēt pret Krieviju. Šeit gan ilūzijas lolot nevajadzētu, jo šis zobens pārskatāmā periodā būs abpusēji griezīgs. Arī Krievija darīs visu, ko tā varēs, lai apgrūtinātu dzīvi tās pretiniekiem. Piemēram, no Krievijas Lukoil vadības manīti izteikumi, ka šai valstij naftas ieguvi vajadzētu samazināt par 20%–30%, lai iegūtu vēl labāku cenu par pārdoto naftu un izvairītos no tās pārdošanas ar atlaidi, un droši vien mēģinātu radīt ekonomisko triecienu citiem, kas veselus reģionus var iesviest jukās. 

Vēl interesanti, ka, piemēram, The Economist vasaras sākumā izcēla Argus Media apkopotos datus, kas liecināja, ka uz Eiropu pa cauruļvadiem plūstošās Krievijas naftas apmērs no janvāra līdz maijam pat palielinājies par 14% (nesenās reģiona sankcijas saistītas ar Krievijas pa ūdeņiem plūstošo naftu). Tas, ņemot vērā notiekošo un skaļās apņemšanās, ir visai ievērojams pieaugums un liek uzdot jautājumus, cik šis viss vispār ir nopietni. Tas arī ļauj izteikt minējumu, ka Eiropā līdz tam pēdējam brīdim, kad tie to vairs nevarēs izdarīt, pietiekami daudzi tomēr mēģinās Krievijas lētāko naftu dabūt pēc iespējas lielākā iespējamā apmērā. Attiecīgi – ar to barosies arī Krievija. 

Krievijas kontos ieplūst milzu nauda 

Piemēram, Bloomberg analītiķi sarēķinājuši, ka Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas vien šogad vidēji dienā varētu būt aptuveni 800 miljonu ASV dolāru apmērā. Tas nozīmētu, ka Krievijas šādi ieņēmumi šogad kopumā varētu sasniegt ap 290 miljardiem ASV dolāru. Tas būtu par piekto daļu vairāk nekā pērn. Pašas Krievijas Centrālās bankas aplēses liecina, ka šīs valsts esošā konta pārpalikums šogad gada pirmajos trīs mēnešos ir palēcies gandrīz līdz 100 miljardiem ASV dolāru. Tas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk par pagājušā gada 28 miljardiem šajā periodā. Var mēģināt teikt, ka esošā konta bilance ir pozitīva, ja valstī ienāk vairāk līdzekļu nekā iziet. Naudai aizplūst no Krievijas, protams, ir lielas grūtības, un zemāk kritis arī šīs valsts imports.

Visu rakstu lasiet 21.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!