To intervijā Dienas Biznesam stāsta grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA PB Finanses valdes locekle, nodokļu eksperte Agnese Pastare. Viņa atzīst, ka normālos, nevis kā pašlaik – ārkārtējās situācijas apstākļos abiem jauninājumiem varētu nebūtu tik daudz asu ērkšķu. 

Kāda būs situācija Latvijā pēc 1. jūlija, kad spēkā stāsies nosacījums, ka darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem jāmaksā minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligātais maksājums 170 eiro mēnesī? 

Nenoliedzami, šī prasība ietekmēs ne tikai darba devējus – uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes, bet arī grāmatvežus. Pieļauju, ka uzņēmēji pārskatīs to darbinieku sarakstus, kuri strādā nepilnu darba laiku, un, ja tie nebūs pensionāri, studenti vai cilvēki ar īpašām vajadzībām, uz kuriem neattiecas prasība par minimālajām sociālajām iemaksām, to skaits tiks samazināts. Valsts ir noteikusi, ka darba devējs ir tas, kura pienākums ir samaksāt minimālo sociālo maksājumu 170 eiro apmērā, tajā pašā laikā ir paredzēta salīdzinoši sarežģīta kārtība. Jāņem vērā, ka cilvēks, kurš strādā dažas stundas pie viena darba devēja, var strādāt arī pie cita un viņš pat var neinformēt par šādu strādāšanu divās vietās nedz vienu, nedz arī otru darba devēju. 

Ja mazākos darba kolektīvos šāds fakts agrāk vai vēlāk atklājas, tad uzņēmumos, kuros strādā ļoti daudz cilvēku un vēl ir novērojama kadru mainība, darbinieku otras darba vietas eksistence darba devējam lielākoties nebūs zināma. Vēl sarežģītāks piemērs būs tad, ja cilvēks strādā algotu darbu un vienlaikus veic arī saimniecisko darbību. Proti, šiem darbiniekiem skaita visus ienākumu gūšanas avotus kopā un tad trīs mēnešu (1500 eiro) griezumā vērtē, vai vidēji ir 500 eiro bruto mēnesī vai nav. Tas nozīmē, ka var būt situācijas, kad vienā mēnesī cilvēka alga ir 250 eiro, otrā – 350 eiro un trešajā – 900 eiro, bet vidēji ir tie paši 500 eiro.

Tas nozīmē, ka 2021. gada oktobrī, kad būs pagājuši trīs normas darbības mēneši, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informēs Valsts ieņēmumu dienestu par to, cik daudz kurā uzņēmumā ir to darbinieku, kuri ir strādājuši, bet viņu bruto alga bijusi mazāka par valstī noteiktajiem 500 eiro. Savukārt nodokļu administrācija paziņos attiecīgajiem darba devējiem, cik viņiem ir papildus jāsamaksā sociālās iemaksas par daļslodzi strādājošajiem, lai par katru no tiem būtu samaksāti 170 eiro mēnesī. 

Darba devējiem šī starpības maksa būs jāsamaksā trīs mēnešu laikā. Tādējādi radīsies dīvainas situācijas, kad attiecīgais pusslodzi strādājošais attiecīgajā uzņēmumā nestrādā jau vairākus mēnešus, bet bijušajam darba devējam par viņu jāsamaksā starpība, kas pietrūkst, lai par viņu būtu samaksāta minimālā iemaksa – 170 eiro mēnesī. 

Visu rakstu lasiet 27.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!