Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas. 

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs    Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Mēs piekrītam, ka Latvijā cilvēki nav atbilstoši sociāli aizsargāti un nodrošināti un neiebilstam, ka tas ir mērķis uz ko jātiecas. Tomēr vēršam Jūsu uzmanību, ka Latvijas lauku reģionos, kur ekonomikas aktivitātes ir samērā zemas, dzīvo cilvēki, kas patiešām reāli saņem mazāk par minimālo algu un nekādas “aplokšņu algas” nesaņem, jo ir darba vietas, kur darba apjoms ir 2-3 dienas nedēļā un/vai ir sezonāls. Par nostrādātajām dienām un stundām tiek samaksāta pilna alga un visi attiecīgie nodokļi. Pārējā laikā šie cilvēki rosās savās piemājas saimniecībās, kur tiek audzēts gandrīz viss ģimenes paēdināšanai nepieciešamais," teikts vēstulē.

!Līdz ar to likt darba devējam, kurš dažbrīd vienlaikus ir arī darba ņēmējs, maksāt obligātos VSAOI 170 eiro/mēnesī ir netaisnīgi un nesamērīgi salīdzinājumā ar esošo regulējumu, kad cilvēkam nostrādājot 11 dienas ar neto algu 220 eiro, ir jānomaksā VSAOI 86,74 eiro.

"Var jau teikt, ka Latvijā ir daudz brīvu darba vietu, bet nedrīkst aizmirst, ka laukos bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā Rīgā un pārējās pilsētās. Rosinām saprast faktu: ja darba devējam būs obligāts 170 eiro/mēnesī VSAOI, tad mazie algu saņēmēji par nepilnām slodzēm vienkārši tiks atlaisti, tādējādi ģimenes ar zemiem ienākumiem, kas vairumā gadījumu ir arī ar nepienācīgu pieredzi kvalificētāka darba pildīšanai, nonāks vēl lielākā nabadzībā. Gadījuma darbi vispār netiks reģistrēti mazo uzņēmumu bilancēs un palielināsies ēnu ekonomika. Minimālās sociālās iemaksas, kuras būs jāmaksā darba devējam, samazinās darba ņēmēja atalgojumu"  prognozē vēstules autori.

Vienlaikus lauksaimnieku pārstāvji lūdz saglabāt IIN nodokļu maksāšanas režīmu sezonas laukstrādniekiem, lai arī saimniecību skaits un šajā režīmā nodarbināto skaits šķiet neliels, tas tomēr ļauj mūsu lauksaimnieku izaudzētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāt konkurētspējīgu cenu ar importētajiem augļiem un dārzeņiem no Polijas un citām ārvalstīm.

Situācijas ilustrēšanai viņi min konkrētus piemērus:

1.situācija, kad zemenes novāc sezonas strādnieki par kuriem tiek samaksāts 15 % nodoklis:• par 1 kg zemeņu novākšanu lasītājam vidēji tiek maksāti 0,50 EUR par kg, 0.075 EUR tiek maksāts nodoklis. Zemeņu izaudzēšana, transportēšana, izmaksas kopā ar peļņu audzētājam ir apmēram 1,5 EUR/kg. Līdz ar to zemeņu vairumtirdzniecības cena ir apmēram 2,00-2,10 EUR/kg.

2.situācija, kad par zemeņu novākšanu ir jāmaksā IIN un VSAOI pilnā apmērā:• Sociālā nodokļa kopējā likme ir 35,09%; IIN likme 20%, ieskaitot neapliekamos un citus atvieglojumus. Tad pie neto samaksas 0,50 EUR/kg, nodokļos :VSAOI (0,0806 EUR (11 % darba ņēmēja daļa) + 0,1766 EUR (24,09 % devēja daļa)) = 0,2572 EUR; IIN - 0,1525 EUR. Kopā darba spēka nodokļos 0,41 EUR kas ir par 0,335 EUR vairāk nekā pie šā brīža sezonas laukstrādnieka likmes. Līdz ar to Latvijā izaudzēto zemeņu pašizmaksa palielināsies vismaz par 0,33 EUR. 2020.gadā zemeņu vairumtirdzniecības cena ražas pilnbriedā bija 1,50 – 2,00 EUR/kg. Nav pieņemama arī situācija, ka zemeņu audzētājam, ja lasītājs (pašnodarbināta persona vai persona ar vienīgo darba vietu) būs nostrādājis 2 dienas un saņēmis atalgojumā 20,00 EUR, būs jāmaksā VSAOI 170,00 eiro/mēn. apmērā.

3.situācija: Sieviete, 56 gadi, nav algota darba, nav arī bērnu. Saimniecībā slauc 2 līdz 3 govis. Ieņēmumi vidēji 110,00 EUR mēnesī (ir mēneši ar 220,00 EUR/mēn. un arī 56,00 EUR/mēn.). Kā un no kādiem līdzekļiem katru mēnesi samaksāt plānotos nodokļus? Ja likvidēs saimniecību - nebūs pat 110,00 eiro, kas ir šobrīd un sieviete papildinās sociālo pabalstu saņēmēju pulku.

4.piemērs: laukos frizieris, kas šobrīd maksā 5 % no ieņēmumiem un apkalpo cilvēkus gados (matu griešana 3,00-5,00 EUR), vidējie ieņēmumi ir no 50,00-180,00 EUR mēnesī.

5.piemērs: zemnieku saimniecība (ZS) ir UIN maksātāja un apgrozījums ir ap 400-450 tūkst. EUR gadā. UIN nodoklis 0 %, jo peļņa tiek reinvestēta saimniecībā. Privātiem nolūkiem izņemtie līdzekļi pielīdzināti dividendēm ar nomaksājamiem 20 % IIN. ZS īpašnieks ir pašnodarbināta persona un kā fiziska persona maksā 5 % nodokli no juridiskās personas ienākumiem, bet pēc plānotajām nodokļu izmaiņām būs jāmaksā jau 10 %. Vai šeit nav dubultā nodokļu iekasēšana un taisnīgi nebūtu VSAOI maksāt no privātiem nolūkiem izņemtiem līdzekļiem, jo tā jau ir tā summa, ko ZS īpašnieks izņem sev dzīvošanai - līdzvērtīgi algai. Šobrīd tie ir 20 % IIN plus 5 % VSAOI pensijai. Vai ir pareizi likt vienā “katlā” ZS un vienkārši pašnodarbināto, kuram ir mēneši, kad ienākumi nesasniedz minimālo algu. ZS strādā no 1989.gada, vīrs ir īpašnieks, sieva- grāmatvede. Visi nodokļi vienmēr ir samaksāti. Vai tiešām vienīgā izeja ir īpašniekam slēgt darba līgumu pašam ar sevi, lai nebūtu jāmaksā 10 % no saimniecības ienākumiem?

Lauksaimnieki aicina pārskatīt plānotās VSAOI nodokļa izmaiņas, lai godīgie nodokļu maksātāji un algu saņēmēji nebūtu spiesti aiziet “ēnu ekonomikas” virzienā, bet turpinātu legāli strādāt un maksāt atbilstošās nodokļu likmes. Tāpat viņi aicina saglabāt sezonas laukstrādnieka režīmu un to iekļaut izņēmumu sarakstā, par kuriem minimālās garantētās VSAOI nav jāmaksā.