Šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi sasnieguši 2,716 miljardus eiro, kas ir par 344,89 milj. eiro jeb 14,5% vairāk nekā paredzēts šā gada ieņēmumu plānā — 2,37 miljardi eiro – atbilstošajam laikam.

Tādu nodokļu ieņēmumu plāna izpildi 2022. gada pirmajam ceturksnim rādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka jau divus gadus dzīve notikusi Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos, bet ieņēmumi nodokļos, it īpaši darbaspēka nodokļos, ir bijuši ļoti labi. 

“Šā gada pirmais ceturksnis priecē, jo lielākoties janvāris – februāris nodokļu ieņēmumos nav tie labākie mēneši, bet 2022. gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 135 milj. eiro), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 88,51 milj. eiro) ir pārpildījis ieņēmumu plānu, un es ceru, ka šāda situācija arī saglabāsies turpmāk,” skaidro I. Jaunzeme. 

Viņa pauž pārliecību, ka daļa no šiem darbaspēka nodokļu maksājuma pieauguma apmēriem nāk tieši no agrākajām aplokšņu algām, kuras tagad ir legalizētas. “Ir kļuvis mazāk strīdu ar uzņēmējiem par to, ka algas ir jāceļ un tad nebūs tik daudz kontroles pasākumu no nodokļu administrācijas,” tā I. Jaunzeme. VID ģenerāldirektores prezentācijā esoša informācija liecina, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir par 80,74 milj. eiro lielāki, nekā plānoti. 

Mazāki, nekā plānoti, ir ieņēmumi no azartspēļu un izložu nodokļa, jo plānoto 10,76 milj. eiro vietā iekasēti ir tikai 4,42 milj. eiro jeb par 6,33 milj. eiro mazāk. Lai arī pavisam nedaudz mazāk iekasēts elektroenerģijas nodoklī, tomēr šī atpalicība no plānotā ir ļoti minimāla.

Deficīts 135,7 milj. eiro 

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī nozīmīgi kāpuši kopbudžeta ieņēmumi, un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn tie palielinājās par 487,5 miljoniem eiro jeb 17,4%, savukārt izdevumi bijuši par 97 milj. eiro jeb 2,9% lielāki. Tādējādi kopbudžetā šogad deficīta apmērs bija 135,7 milj. eiro jeb par 390,5 miljoniem eiro zemāks nekā pērn. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bilance uzlabojusies visos budžeta līmeņos – valsts pamatbudžetā par 152,2 milj. eiro, valsts speciālajā budžetā par 232,3 milj. eiro un pašvaldību budžetā par 8,6 milj. eiro, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. 

Visu rakstu lasiet 3.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!