Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Viņa uzsver, ka īpašā uzmanības lokā ir dzīvokļu un māju remonta, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība, remonts, kurās ir būtiska ēnu ekonomikas klātbūtne, un tajās tiks piedāvāts īpašs pasākumu plāns ēnu izskaušanai. Pašlaik atbildīgās ministrijas kopā ar uzņēmējiem gatavo priekšlikumus, un šis darbs turpināsies līdz jūlija nogalei, kad attiecīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku Latvijā?

Pētnieku izvēlētās metodes rāda atšķirīgu ainu par to, cik īsti liela ēnu ekonomika ir Latvijā. Profesora Arņa Saukas pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājās par 1,1 procentpunktu (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un sasniedza 26,6% no IKP – visaugstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā. A. Sauka datus par 2022. gadu prezentēs maija nogalē. Savukārt Fridriha Šneidera pētījumi liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies par 0,7 procentpunktiem, savukārt pieejamie dati par 2022. gadu rāda vēl labāku situāciju, jo tā ir nokritusi zem 20% līmeņa, kas ir otrs zemākais pēdējo gadu laikā. Salīdzinājumam – Eiropas 31 valsts vidējais ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami zemāks un sasniedz 17,2%. Pasaulē, šķiet, nav valsts, kurā nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums ir par tās apmēriem. Vienlaikus jāuzsver zinātnieku – pētnieku norādījums, ka ēnu ekonomikas aplēsēm ir indikatīvs raksturs un to nevajag pārvērst naudas izteiksmē. Ēnu ekonomikas izmēru salīdzinoši labi rāda būtiskāko nodokļu plaisa, kura tad sniedz aptuvenu starpību starp iekasējamo un iekasēto nodokļu apjomu.

Cik liela ir nodokļu plaisa Latvijā?

Trīs lielākās – pievienotās vērtības, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu – plaisas Valsts ieņēmumu dienests rēķina jau daudzus gadus. Nodokļu plaisa katram nodoklim tiek rēķināta atsevišķi, izmantojot savu metodoloģiju un pamatojoties uz nodokļu administrācijas datiem datu bāzēs, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes makroekonomiskajiem datiem. Tiesa, pašlaik pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisas jaunākais aprēķins ir par 2021. gadu, taču vēl nav par pērno gadu. Savukārt par darbaspēka nodokļiem plaisa ir izrēķināta tikai par 2020. gadu, jo pieaugoša darba apjoma dēļ analītiķi to nespēja paveikt. Valsts ieņēmumu dienesta aprēķini liecina, ka nodokļu plaisa ik gadu samazinās. Tas ir ļoti būtiski, jo īpaši situācijā, kad tautsaimniecībā notika izaugsme. PVN plaisa 2021. gadā bija 162 milj. eiro, kas veidoja 4,9% īpatsvaru, turklāt tās apmērs 10 gadu laikā ir samazinājies četras reizes, īpaši strauji saruka kopš 2018. gada, kad šis īpatsvars bija 11,4%.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa vairāku gadu laikā ir uzrādījusi sarukumu. Nodokļu administrācijas ekspertu prognozēšanas modelis rāda ēnu ekonomikas samazināšanos nākamajos četros gados. Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas arī varētu būt lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai. Prognozēts, ka 2025. gadā pie lielāka IKP apmēra PVN plaisa būs 3,4% līmenī 4,9% vietā, kas bija 2021. gadā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa 15,5% līmenī 16,9% vietā, kas bija 2020. gadā, un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa 15,5% apmērā 16,8% vietā 2020. gadā.

Visu rakstu lasiet 30.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!