To paredz Ministru kabinetā apstiprinātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam. Vairāki DB aptaujātie pauda pārsteigumu par šī plāna termiņu – 2021.–2022. gadam, jo 2021. gads jau ir pagātne. 

Vienlaikus tika atgādināts, ka diemžēl ēnu ekonomika bija, ir un arī būs, taču vienmēr pret to no valsts puses notiek cīņa gan par to, lai tiktu veikta atbilstoša nodokļu nomaksa, gan lai vienlaikus novērstu nodokļus maksājošo uzņēmumu tirgus pozīciju zaudēšanu, jo darba devēji, melnajā un pelēkajā sektorā strādājošajiem nemaksājot nodokļus pilnībā vai daļēji, ir daudz konkurētspējīgāki. Uzņēmēji uzskata, ka valstij ir jācīnās ar pelēkajiem un pagrīdes šeftmaņiem. 

“Latvijā ir bijuši daudzi ēnu ekonomikas apkarošanas plāni, un noteikti tādi būs arī nākotnē, taču būtiskākie jautājumi ir par tajā ietvertajiem pasākumiem, to ekonomisko nozīmīgumu attiecībā uz pelēko ekonomiku un arī nodokļu nomaksas apmēriem,” vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. 

Viņu pārsteidz, cik liela vērība tiek veltīta ogotājiem un sēņotājiem, kuru kontrolēšana esot teju vai neiespējamā misija. “Nespēju iedomāties, kā varētu īstenot visu sēņotāju un ogotāju kontroli, kur viņi liek salasīto – konservē, vāra ievārījumus un liek savā pieliekamajā ziemai vai nebaltām dienām vai, tieši pretēji, salasīto pārdod uzpircējiem, kuri to ved tālāk,” uzsver A. Dābols. Vienlaikus, viņaprāt, sēņotāju un ogotāju iespējami nenomaksāto nodokļu apmērs diez vai var sasniegt kaut kādus nozīmīgus apmērus, ja valsts kopējie nodokļu ieņēmumi pārsniedz 10 miljardus eiro. “Lai iekasētu dažus desmitus tūkstošus eiro, nav vērts iztērēt daudz reižu vairāk,” tā A. Dābols. 

Viņaprāt, līdzvērtīgus secinājumus, taču ar augstāku nodokļu ieņēmumu apmēru, varētu attiecināt uz skaistumkopšanas pakalpojumiem. “Tas, ka Covid-19 laikā nebija iespējams legāli nogriezt matus, ir nonsenss, tāpēc nav ko brīnīties, ka paaugstināta pieprasījuma apstākļos notika šo pakalpojumu sniegšana pagrīdē un tagad jādomā, kā šo pakalpojumu kaut kā pārvilkt uz nodokļus maksājošo daļu,” tā A. Dābols. Viņš uzskata, ka no minētajiem nodokļu optimizētājiem lielu naudu nav iespējams iegūt, tāpēc daudz lietderīgāk būtu spēkus koncentrēt tur, kur patiešām pelēkajā zonā apgrozās ievērojami vairāk naudas.

Visu rakstu lasiet 29.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!