Reizē ar ekonomikas aktivitāti savu galviņu no ilgstošas ziemas migas gan var pacelt arī tāda lieta kā inflācija. Turklāt pēdējā laikā parādās arvien skaļākas runas par to, ka šī krīze pasauli varētu būt iesviedusi pat jaunā – augstākas inflācijas – laikmetā. Tādējādi varētu rasties jautājums – cik noturīgs būs šis gaidāmais inflācijas kāpums? 

Eiropā teju neesoša inflācija ir vērojama jau gandrīz kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Turklāt periodiski eirozonā tā atkāpusies pat zem nulles atzīmes jeb materializējusies deflācija, par ko tiek saukts patēriņa cenu kritums. Reģionā par inflācijas stabilizēšanu atbildīga ir Eiropas Centrālā banka (ECB), kas izsenis norādījusi, ka patēriņa cenu izmaiņas vislabākajā gadījumā grib redzēt tuvu un nedaudz zem 2%. 

Tieši šis esot tas maģiskais līmenis, kas liecina, ka ekonomika nav pārkarsusi un patēriņa cenu izmaiņas nesignalizē par kādām pārmērībām. Attiecīgi situācija, kad pēdējos gados inflācija ir ļoti maza, radījusi pateicīgu fonu milzīgajiem centrālo banku tautsaimniecības stimulēšanas pasākumiem, piemēram, kvantitatīvajai mīkstināšanai. Sākotnēji šādi eksperimenti saistījās ar zināmām bažām, kur daži teica, ka milzīgā naudas masas palielināšana novedīs pat pie hiperinflācijas. Savukārt pēdējo 10 gadu gandrīz nepārtrauktā drukāšana rādījusi, ka šādi pasākumi īsti pie tā tomēr nenoved, kas acīmredzami bijis kā zaļā gaisma šādu darbību ne tikai turpināšanai, bet pat ielikšanai nākamajā ātrumā. 

Lai nu kā – šobrīd sāk izskatīties, ka inflācija tomēr atkal varētu būt gatava iziet ekonomikas izaicinājumu prožektoru gaismā.

Visu rakstu lasiet 2.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!