"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Agrāk cilvēki ar rozāciju pieņēma, ka viņiem vienkārši ir sarkana vai pumpaina seja, bet šobrīd tai pievērš lielāku uzmanību. "Informācija par rozāciju uzkrājas, ir vairāk zinātniski pamatotu datu. Ir pētījumi, kas rāda, ka pēc ārstēšanas dabīgā kosmētika pacientiem sasniedz 36% uzlabojumu, bet sintētiskā – 12%. Dabīgajai kosmētikai ir labāks un ilgnoturīgāks efekts, tā mazāk traucē medikamentozai terapijai," zina teikt L. Brūniņa.

Sākumā viņa strādāja ar zinātniskajām publikācijām un pētīja vielas, kas šķita atbilstošas un testētas. Pēc tam sekoja laboratoriski pētījumi, analizējot, vai katra atsevišķa viela nerada kairinājumu, kāda ir sinerģija starp tām. Divu gadu laikā uzņēmums ir izstrādājis krēmus, serumus, sejas mazgāšanas līdzekli, micelāro ūdeni, sejas eļļu un dušas želeju. Katram produktam bijušas vidēji 200 iterācijas. "Rozācija parādās pēc 30 gadu vecuma, bet produkti, kas piedāvātu rozācijas aprūpi un vienlaikus būtu ar pretnovecošanās īpašībām, nav bieži sastopami," apgalvo L. Brūniņa.

Viņai ir padomā sociālā mājaslapa, kur stāstīt par šo un citām ādas slimībām, un sniegt ieteikumus, kā vecākiem, kuriem ir rozācija, pievērst bērnu uzmanību tam, lai viņi mazinātu un attālinātu rozācijas simptomu izpausmi.

L. Brūniņa izvēlējusies ražot pati, nevis pirkt ražošanas ārpakalpojumu. "Tas dod iespēju vadīt procesus, būt visam ikdienā klāt. Kosmētikā recepte ir tikai viena lieta, daudz kas atkarīgs no tā, kādā temperatūrā, secībā, ātrumā katra sastāvdaļa tiek pievienota. Izmaiņas šajā procesā var pilnībā mainīt rezultātu. Ja to uztic darīt kādam citam, nevar saprast, vai produkts ir izstrādāts līdz galam. Ir daudzas labas vielas, ko ir grūti iestrādāt šajos produktos, bet, ilgstoši ar to strādājot, ir atrasta pareizā metode – diez vai ārpakalpojumā kāds to var izdarīt tikpat labi," viņa spriež.

"Labrains" ir savs internetveikals, tāpat notiek pārrunas ar ekoveikaliem, aptiekām un klīnikām. Uzņēmums raugās Skandināvijas, Lielbritānijas un Vācijas virzienā, kur rozācija esot katram desmitajam cilvēkam. "Lai cena būtu pieejama, mēs savos aprēķinos balstāmies uz 20 tūkstošiem klientu, kas reizi divos mēnešos pērk krēmu un sejas mazgāšanas līdzekļus. Divu gadu laikā ceram līdz tam nonākt," saka L. Brūniņa. Vaicāta par ieguldījumiem, viņa teic, ka investīcijas ražošanas līnijas iegādei un GMP standartam atbilstošu ražošanas telpu izbūvei cer piesaistīt ar finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu biznesa uzsācējiem.

"Ekoloģiskajai kosmētikai ir grūti panākt tādu pašu efektu kā sintētiskajai, kur ir dažādas piedevas, kas dod maiguma un zīdainuma sajūtu, palīdz līdzeklim labāk iesūkties utt. Taču mums ir izdevies sasniegt labu rezultātu, par ko nozares profesionāļi ir pārsteigti," ar lepnumu teic L. Brūniņa.

Uzņēmums cenšas, lai arī kosmētikas iepakojums būtu ilgtspējīgs, tāpēc krēmiem ir maināmi iekšējie konteineri – pēc krēma izlietošanas var pirkt vienkāršāku iepakojumu, ar ko nomainīt izlietoto. Iepakojums ražots no viegli pārstrādājamās plastmasas - polipropilēna (PP).

"Lai veicinātu patērētāju vēlmi ilglaicīgi lietot ārējos kosmētikas konteinerus un tādējādi mazināt saražoto atkritumu daudzumu pasaulē, uz tiem tiek drukāti citāti no Raiņa, Aspazijas un arī citu tautu viedajiem," piebilst L. Brūniņa.