Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Ilgtspējības filozofija aptver arvien vairāk dzīves jomu – patērētāji arvien skaidrāk apzinās, ka katrs ikdienā lietojams priekšmets ietekmē ne tikai mūs pašus, bet arī apkārtējo vidi. No automobiļa līdz zobu birstei, ar ko tīram zobus – viss rada ietekmi uz vides aizsardzību. Un vienīgi oficiālās ietekmes uz vidi novērtēšanas sistēmas var izmērīt un novērtēt reālo produkta ietekmi”, – stāsta “Vesta Consulting” LCA/EPD novērtēšanas pakalpojumu un ēku analīzes nodaļas vadītāja Viktorija Sankauskaitė.

Ietekme uz vidi var tikt izmērīta

Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem EN 15804 un ISO 14025 pasaulē izplatītākās ir EPD deklarācijas, kas novērtē produkta vides aizsardzības aspektus un ļauj skaidri deklarēt produkta ietekmi uz vidi visā tā dzīves ciklā.

“EPD deklarācijās vienoti atspoguļo produkta izejvielu, ražošanas procesa, lietošanas un dzīves cikla beigu ietekmi uz vidi. Šīs deklarācijas ir lietderīgas ne tikai patērētājiem, kuri vēlas izvēlēties produktu, kas rada pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz vidi, bet arī ražotājiem, kuri vēlas salīdzināt savu produkciju ar līdzīgiem produktiem tirgū un to uzlabot”, - stāsta V. Sankauskaitė.

EPD deklarācijas var tikt izstrādātas dažādiem produktiem – būvmateriāliem, tekstilizstrādājumiem, mēbelēm, rūpniecības iekārtām, ķīmiskajiem produktiem, pārtikas produktiem, arī dažiem pakalpojumiem.

“Kaut EDP deklarācijas nav nepieciešamas, mēs redzam, ka arvien vairāk ražotāju Baltijas valstīs interesējas par to izstrādi. To veicina ne tikai pārmaiņas patērētāju ieradumos, bet arī uzņēmumu iekšējie pamudinājumi sniegties pēc savu produktu ilgtspējības un samazināt to ietekmi uz vidi. Savukārt nekustamā īpašuma (NĪ) jomā EPD deklarācijas kļūst ne tikai par būvmateriālu kvalitātes standartu, bet arī par priekšnoteikumu NĪ attīstītājiem īstenot būvprojektu sertificēšanu saskaņā ar BREEAM sistēmu”, – apgalvo V. Sankauskaitė.

Viņas ieskatā EPD deklarācijas NĪ jomā ir ļoti izplātītas Skandināvijas valstīs – bieži NĪ attīstītāji pat neņem vērā piedāvāto būvmateriālu cenas, ja minētajiem būvmateriāliem nav vides ietekmes deklarācijas.

Ietekmes noteikšana veicina izmaiņas

EPD deklarācijas tiek izstrādātas uz produkta dzīves cikla analīzes pamata – tiek pievērsta uzmanība produkta ražošanā izmantotājām izejvielām, to daudzumam, enerģijas un ūdens patēriņam, kā arī produkta ekspluatācijas un tā pārstrādes vai utilizācijas niansēm.

Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem izstrādātais dokuments ir spēkā 5 gadus – ja minētajā termiņā tiek veikti ražošanas procesa uzlabojumi vai tiek nomainītas ražošanā lietotas izejvielas, ieteicams atjaunot EPD deklarāciju.

V. Sankauskaitė ieskatā, sakarā ar EPD deklarāciju veikta dzīves cikla analīze un tā rezultāti ne tikai atspoguļo esošu ražošanas procesa ietekmi uz vidi, bet arī sniedz nozīmīgu informāciju, uz ko pamatojoties iespējams veikt būtiskus pasākumus minētas ietekmes samazināšanai.

“Produkta dzīves cikla analīze ļauj identificēt vietas, kam jābūt uzlabotam – šī informācija var būt lietderīga, izstrādājot ražošanas uzlabošanas stratēģijas, kad nepieciešams izvēlēties ne tikai videi draudzīgākus materiālus, bet arī vides un ekonomiskā ziņā efektīvāku ražošanas veidu. Turklāt EPD deklarācija ļauj atrast produkta stiprās puses, kas var palīdzēt informēt patērētājus par produkta pievienoto vērtību un unikalitāti“, – stāsta “Vesta Consulting” LCA/EPD novērtēšanas pakalpojumu un ēku analīzes nodaļas vadītāja Viktorija Sankauskaitė.

Vadītāja uzsver, ka EPD deklarācija atspoguļo ne tikai pozitīvu produkta ietekmi uz vidi – deklarācijas būtība ir skaidri atklāt gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi.

“EPD deklarācijas izstrādāšana ir pirmais solis izvērtēt sava produkta ietekmi uz vidi. Tomēr lai būtu iespējams nodrošināt uzņēmuma ilgtspējību, ir lietderīgi iekļaut ar citus ilgtspējības aspektus – sociālo un pārvaldības. Attīstot ilgtspējības stratēģiju, jāidentificē ne tikai uzņēmuma pozitīvā un negatīvā ietekme uz vides aizsardzību, ekonomiku un pārvaldību, bet arī jāiekļauj ieinteresētās puses, lai būtu iespējams saņemt atgriezenisko saiti no tām. Tikai nosakot jomas, kurās jāveic uzlabojumi, var izstrādāt rīcības plānus, izvirzīt mērķus, lai pārvaldītu šo ietekmi”, – apgalvo V. Sankauskaitė.