Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Izaugsme turpināsies

Paredzams, ka 2028. gadā mūsu valstī varētu trūkt aptuveni 3587 IKT nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, skaidro D.Pavļuks, uzsverot, ka šī trūkuma segšana ir būtisks faktors turpmākajā Latvijas ekonomikas izaugsmē. “Datu analīze un mākslīgais intelekts šobrīd ir vienas no augošākajām tehnoloģiju jomām, kuru sniegtās priekšrocības jau šobrīd izmanto daļa vietējo uzņēmēju. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka pagaidām moderno tehnoloģiju attīstības ziņā mēs joprojām ievērojami atpaliekam no pasaules attīstītajām valstīm, un tas galvenokārt skaidrojams tieši ar jau pieminēto speciālistu trūkumu. Šobrīd trūkst gan programmētāju un testētēju, gan arī augsta līmeņa informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu, kas ir sevišķi vajadzīgi, ja uzņēmums strādā ar mākslīgā intelekta risinājumiem,” norāda D.Pavļuks, piebilstot, ka šī iemesla dēļ IKT jomas potenciāls Latvijā netiek pilnvērtīgi izmantots.

“Principā mākslīgā intelekta pamatā ir procesu efektivizēšana, kā arī datu vākšana un analīze, kas ļauj būtiski atvieglot uzņēmumu ikdienu un sniedz milzīgas priekšrocības. Eiropā ir vairākas lielās industriālās valstis, kas jau aktīvi izmanto mākslīgo intelektu, piemēram, Īrija, Vācija, Lielbritānija, un skaidrs, ka mēs no tām daudz varētu mācīties. Latvijas uzņēmēji šobrīd galvenokārt izmanto internacionālas tehnoloģijas, piemēram, dažādus datu vākšanas un analīzes instrumentus, taču patiesībā mākslīgā intelekta iespējas ir daudz plašākas. Lai tās izmantotu, nepieciešami profesionāļi, jo tikai tādā veidā iespējams gūt maksimālo atdevi,” spriež profesors.

Pielietojums plašs

Vēl viens aspekts, kas bremzē šī sektora attīstību Latvijā, ir arī tehnoloģiju izmaksas, atzīmē Aleksejs Vesjolijs, TSI lektors un doktorants. “Mākslīgā intelekta lauks kļūst uzņēmējiem arvien pievilcīgāks un jau šobrīd vietējam biznesam un universitātēm Latvijā ir pieejamas dažādas modernās tehnoloģijas, tajā skaitā pat kvantu datori. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka viens šāds dators maksā ļoti dārgi, līdz ar to pat lielākie tehnoloģiju uzņēmumi nevar atļauties tos iegādāties, bet izmanto iespējas kvantu datorus nomāt. Citi risinājumi gan ir lētāki un ieguldījums tajos ātri atmaksājas pat maziem uzņēmumiem. Ja bizness saistīts ar lielu datu kopu apstrādi, tad automatizējot procesus, būs iespējams būtiski efektivizēt uzņēmuma darbu. Šajā gadījumā sanāk, ka uzņēmums, ieviešot kādu no risinājumiem, diezgan ātri naudu varēs sākt pelnīt, nevis gadiem ilgi gaidīt līdz ieguldījumi atmaksāsies,” norāda A.Vesjolijs, uzsverot, ka datu analīze un mākslīgais intelekts plaši tiek izmantots ne tikai IT uzņēmumos.

“Mūsdienās šos risinājumus var izmanot teju ikviens, tajā skaitā finanšu, banku, transporta, loģistikas, izklaides, tūrisma un citu jomu pārstāvji. Piemēram, pandēmijas laikā mākslīgā intelekta tehnoloģijas guva plašu popularitāti medicīnā, palīdzot organizēt vakcinācijas procesu un vakcīnu izplatīšanu, tāpat šajā nozarē aktīvi tiek izmantotas arī tādas modernās tehnoloģijas, kas atvieglo dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti. Lielu ieguvumu mākslīgā intelekta risinājumi var sniegt arī jaunuzņēmumiem, kas koncentrējas uz kādu specifisku biznesa nišu,” secina TSI lektors.

Klientus apkalpo roboti

Finanšu nozare ir viena no jomām, kurā mākslīgajam intelektam ir liels potenciāls, uzskata Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, uzsverot, ka uzlabotie mākslīgā intelekta risinājumi ir galvenie uz klientu orientētas biznesa digitalizācijas un personalizācijas veicinātāji. “Mākslīgā intelekta risinājumi ierasti ir automatizācijas iniciatīvu pamatā, kur mērķis ir samazināt izmaksas un uzlabot klientu apkalpošanu. Piemēram, tiešsaistes tērzēšanas roboti, jau šobrīd daudzviet palīdz klientu apkalpošanā, tādējādi paātrinot darījumus. Nereti sarunu sāk nevis cilvēks, bet gan sarunu bots, kas sniedz atbildes uz standarta jautājumiem, bet speciālists pieslēdzas, ja izvēršas nestandarta sarunas tēma un bots vairs nespēj piemeklēt atbilstošas atbildes. Sarunu boti tiek nepārtraukti trenēti un kļūst arvien gudrāki, lai prastu vadīt vienkāršas sarunas bez cilvēka līdzdalības,” atzīmē K.Vares, piebilstot, ka Luminor arī nākotnē plāno turpināt uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu izstrādi un ieviešanu visās bankas pamatdarbības jomās.

“Mēs nemitīgi meklējam veidus, lai efektivizētu biznesa procesus, uzlabotu to atbilstību normatīvajiem aktiem, nodrošinātu krāpšanas novēršanu, kā arī personalizētu uz klientu orientētu produktu ieviešanu un ātrāku apkalpošanu. Jau šobrīd, saņemot jaunu bankas karti, konta izrakstu vai veicot kredītlimita maiņu, pastāv liela varbūtība, ka kādu no šiem pakalpojumiem klientiem sniegs nevis cilvēks, bet gan robots. Nākotnē mākslīgais intelekts savukārt arvien vairāk varētu tikt izmantots arī aktīvu pārvaldībā, palīdzot pieņemt lēmumus saistībā ar ieguldījumiem,” spriež K.Vares.

Karjeras iespējas

Lai nākotnē izvairītos no katastrofāla speciālistu trūkuma un piesaisītu jaunos profesionāļus tirgum, TSI šobrīd saviem studentiem piedāvā trīs dubultā diploma studiju programmas, kas tiek realizētas sadarbībā ar Rietumanglijas Universitāti (UWE Bristol) – vienu aviācijas nozarē, bet divas – IT jomā, kur bakalaura līmenī interesenti var apgūt Datorzinātnes ar specializāciju mākslīgajā intelektā, savukārt maģistra līmenī - Datu analītiku un mākslīgo intelektu. D.Pavļuks atzīmē, ka pēc studijām studentiem ir iespēja iegūt divus diplomus un grādus - vienu no TSI, bet otru - no UWE Bristol. “Lai gan šīs studijas izmaksā nedaudz dārgāk kā citas TSI piedāvātās studiju programmas, jāsaprot, ka principā šie jaunie speciālisti būs ne tikai TSI, bet arī Rietumanglijas Universitātes, kas ir viena no Eiropā vadošajām augstākās izglītības iestādēm, absolventi,” norāda D.Pavļuks, uzsverot, ka studiju process ar iepriekšēju izglītību IT jomā aizņems speciālistiem tikai vienu gadu. Savukārt, interesentiem bez iepriekšējas pieredzes IT jomā, tiek sniegta iespēja apgūt papildus semestri (Pre-master), kas nodrošina visas nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai varētu veiksmīgi absolvēt augstskolu.

“Pēc sekmīgas studiju programmas apguves studentiem būs iespēja strādāt kā datu analītķiem, lietišķās mašīnmācīšanās inženieriem, datu zinātniekiem, analītikas izpētes vadītājiem, datu analīzes un mākslīgā intelekta konsultantiem, datu zinātnes pētniekiem vai citiem IKT jomas speciālistiem,” skaidro D.Pavļuks, atzīmējot, ka studentiem pieejamas arī dažādas atbalsta programmas mācību maksas segšanai, tajā skaitā Deloitte Latvia potenciālajiem studentiem piedāvā gan apmaksātas studijas, gan darbavietu uzņēmumā. Igors Rodins, Deloitte Latvia partneris uzskata, ka šī programma šobrīd ir tieši tas, kas nozarei ir vajadzīgs. “Mums ir vīzija par Rīgu kā starptautisku mākslīgā intelekta zinātnes un mācīšanās centru. Tam mums ir vajadzīgi cilvēki, kuriem ir tāda pati pārliecība un kuri smagi strādā, lai sasniegtu šo mērķi. TSI vadītāji un profesori ir no šīs kohortas,” pārliecināts ir I.Rodins.

https://tsi.lv/