Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Attiecībā uz elektronisko infrastruktūru Igaunija 85 valstu vidū ir 14.vietā, Latvija -18.vietā un Lietuva - 20.vietā. Vērtējot interneta kvalitāti, Igaunija ierindota 10.vietā, Lietuva -14.vietā un Latvija - 22.vietā. Interneta cenu pieejamības ziņā Latvija ieņem 28.vietu, Igaunija - 35.vietu un Lietuva - 37.vietu. Lai atļautos lētāko platjoslas interneta pieslēgumu vienam mēnesim, iedzīvotājiem Latvijā jāstrādā 44 minūtes, Lietuvā - 76 minūtes, bet Igaunijā - 139 minūtes. E-pārvaldības jomā Igaunija ieņem 22.vietu, Lietuva - 37.vietu un Latvija - 48.vietu. Mobilā interneta vidējais ātrums Latvijā, pētnieku vērtējumā, ir 32,75 megabiti sekundē (Mbps), kamēr Igaunijā un Lietuvā tas ir attiecīgi 44,3 un 46,5 Mbps.

Savukārt platjoslas internets no Baltijas valstīm visātrākais ir Latvijā (32,74 Mbps),, tai seko Igaunija (31,55 Mbps) un Lietuva (30,66 Mbps). Pētījuma autori uzsver, ka interneta infrastruktūras stabilitāte izrādījusies ārkārtīgi svarīga Covid-19 krīzes apstākļos, kad klātienes tikšanās nācies aizstāt ar videokonferencēm.

Lēsts, ka pirmā pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu mēneša laikā 49 no apsekotajām valstīm pieredzējušas mobilā interneta ātruma palēnināšanos, bet 44 valstīs samazinājies platjoslas interneta ātrums. Pētnieki izvērtējuši digitālās dzīves kvalitāti 85 pasaules valstīs, kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 5,5 miljardi cilvēku, analizējot brīvi pieejamus datus no Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas, ASV Valsts departamenta, Starptautiskās telekomunikāciju savienības un citiem avotiem. Britu Virdžīnu salās reģistrētā "Surfshark" piedāvā privātuma aizsardzības instrumentus un virtuālo privāto tīklu.