Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

“Pārceļot darbu (piemēram, grāmatvedību) uz mājām, bieži vien kiberdrošības jautājumi tika atstāti novārtā, kā rezultātā tika piedzīvoti nepatīkami atgadījumi, kuri jau darbojās kā precedenti virtuālās vides drošības jautājumu risināšanai,” norāda A. Filatovs. Arī mājās esošo bezvadu savienojumu drošības līmenis bijis bēdīgs – tieši nekontrolējamā vide bija lielākais izaicinājums, ar ko nācās saskarties. Viņš atgādina, ka tāpēc neesot pārsteigts par lielāku uzbrukumu skaitu tieši privātpersonu datoriem, rūteriem, maršrutētājiem, viedajām ierīcēm. “Pandēmijas laikā šādu kiberuzbrukumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar laiku pirms tās, turklāt tā nav tikai šī reģiona vai Eiropas problēma, bet faktiski tendence visā pasaulē,” tā A. Filatovs. Viņš norāda, ka šajos kiberuzbrukumos jānodala tie, kas bija vērsti uz krāpniecību – naudas nozagšanu, no tiem, kuru mērķis bija vienkārši paralizēt cilvēku viedierīces, un šo uzbrukumu veicēju motivācija bija pierādīt pašiem sev, ko viņi var paveikt.

Visu rakstu lasi 23.februāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!