N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Šajā sadarbībā "Komercializācijas reaktors", kura paspārnē ir dzimis un attīstījies viens no Latvijas zināmākajiem kosmosa tehnoloģiju uzņēmumiem "Eventech", būs vadošais partneris. "Komercializācijas reaktora" devums būs arī jau vairākus gadus attīstītā un aprobētā metodoloģija zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veidošanā, lai radītu veiksmīgus zinātņietilpīgos uzņēmumus.

RTU sniegs būtisku artavu centra darbībā, motivējot zinātniekus un studentus piedalīties kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumos, sniedzot tehnoloģisko un inženierijas atbalstu, kā arī – kopstrādes telpas.

"Kosmosa tehnoloģijas mēs uzlūkojam kā inovāciju pionierus – kosmosa industrijai izstrādāti risinājumi veicina jauninājumus dažādās tautsaimniecības jomās un atvieglo cilvēku ikdienas dzīvi. Ceram, ka arī iecerētā inkubatora izveide varētu veicināt tādu tehnoloģiju izstrādi, kas ļautu gan attīstīties kosmosa un ar to saistītajām industrijām, gan dotu labumu sabiedrībai," uzsvēra Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Juhna arī skaidroja, ka RTU ir zinātniskās iestrādnes kosmosa jomā, piemēram, tiek attīstītas satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās. Tāpat RTU ir pieredze ar kosmosa industriju vai satelītu datu izmantošanu saistītu hakatonu organizēšanā.

"Sadarbojoties ar "Komercializācijas reaktoru" un apvienojot mūsu kompetences zinātņietilpīgu biznesa ideju un inovāciju attīstībā, mums ir iespēja Latvijā attīstīt augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbību, sekmēt tehnoloģiju attīstību un zināšanu pārnesi," pauž T.Juhna.

Plānots, ka EKA Biznesa inkubācijas centrā Rīgā gadā tiks uzņemti 5-10 kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Līdztekus apmācībām, pieejamām tehnoloģijām un laboratorijām, uzņēmumu varēs saņemt finansējumu attīstībai vismaz 50 tūkstošus eiro gadā – 50% sniedz EKA, vēl 50% līdzfinansējuma ir jāpiesaista inkubatoram – no valsts, pašvaldības u.tml.

EKA Biznesa inkubācijas centra izveidei Rīgā būs nepieciešams ne mazāk kā viens gads, jo jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Pirmkārt, Latvijai kā valstij jāpievienojas EKA programmai ARTES, otrkārt, jāpiesaista līdzfinansējuma avoti, treškārt, jāiesniedz oficiāls pieteikums EKA, atbildot uz noteiktiem jautājumiem.

Eiropā pašlaik ir 20 šādu EKA Biznesa inkubācijas centri, tostarp viens arī Baltijā – Tartu, Igaunijā.

Šajos biznesa centros tiek attīstīti vairāk nekā 180 jaunuzņēmumu agrīnajā stadijā, kopumā izveidoti vairāk nekā 700 uzņēmumu.

"Kad runājam par kosmosa tehnoloģijām, parasti saistām tos ar dažādām misijām uz citām planētām vai zvaigznēm, ar kaut ko tādu, kam nav tiešas ietekmes uz cilvēku ikdienu. Tomēr EKA Biznesa inkubācijas centru uzņēmēji ir spējuši pierādīt pretējo – kosmosa tehnoloģijas risina problēmas tepat uz Zemes, kā arī stimulē eksportu," uzsvēra N.Adamovičs.

Piemēram, Madrides EKA Biznesa inkubācijas centrā attīstītas tādas tehnoloģijas, kas ļauj izmantot dronus ugunsgrēku dzēšanai, lidostu kalibrēšanai un vilcienu sliežu pārbaudei. Tehnoloģijas, kas attīstītas, lai labāk redzētu objektus kosmosa attēlos, palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Tikmēr Portugāles EKA Biznesa inkubācijas centra projekts ir ģenerējis vairāk nekā 11,5 miljonus eiro pārdošanā un apgrozījumā, radot 30 jaunuzņēmumu un aptuveni 100 darbavietu. Kosmosa tehnoloģijās balstītie risinājumi tiek izmantoti, lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus transporta un loģistikas, veselības aprūpes, lauksaimniecības un vides jomā.

"Šādu piemēru ir daudz. Zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmiem attīstības ceļš ir ilgāks un sākotnēji nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts nekā IT risinājumos balstītajām "start-up" kompānijām. Taču pēc tam arī ieguvums var būt krietni lielāks un ar plašāku pozitīvo ietekmi uz valsti un sabiedrību. Mūsu uzdevums ir mērķtiecīgi izmantot šo biznesa inkubatoru kā rīku, kā tramplīnu Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem," teica N.Adamovičs.

"Komercializācijas reaktors" dibināts 2009.gadā Rīgā, ar mērķi veidot jaunus, modernus uzņēmumus, kas ir balstīti uz zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem. Reaktorā tapuši, piemēram, šādi uzņēmumi: "Naco Technologies", "Conelum", "Eventech", "Evoled", "Vortex Oil", "Snowision", "Koatum", "Veritacell", "InLable", "3DStrong", "Empyrio", "ConvertIQ", "Semantic Intelligence". Platformu atbalsta Attīstības finanšu institūcija "Altum", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija un citi uzņēmumi.