13 ministrijas, desmitiem to pakļautības iestāžu un saistītu valsts
uzņēmumu, kā arī pašvaldības uztur savas interneta vietnes
sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook", kur ik dienas tiek pausta valsts
nostāja, izplatīta informācija. Visām šīm ziņām nav juridiska spēka.
"Ir jautājumi, kas ir labāk komunicējami
sociālajos tīklos, un ir tādi, kam
neapšaubāmi vajadzēs izvēlēties citus
kanālus, lai atbilde iegūtu juridisku
spēku. Taču par teikto sociālajos tīklos
ir jāatbild gan sabiedrības priekšā,
gan jādomā par to, ka komunikācijas
saturs var tikt izmantots arī juridisku
jautājumu risināšanai," žurnālam "Dienas Bizness" saka Valsts kancelejas direktors
Jānis Citskovskis.
Realitāte, ko "Dienas Bizness" novērojis, –
ja aplamības tiek pamanītas, tās dzēš
un, iespējams, pēc plašām runām tajos
pašos sociālajos tīklos kāds komunikācijas speciālists zaudē darbu.
"Pret komunikāciju sociālajos tīklos
ikvienam, tai skaitā valsts iestādēm,
ir jāattiecas tikpat nopietni kā pret
komunikāciju tradicionālajos medijos,
jo sekas ir identiskas. Atšķirība ir
tā, ka sociālajos tīklos komunikācija
notiek reālā laikā un tā ir divvirzienu,
tāpēc valsts iestādēm jāspēj reaģēt
ātri un precīzi," kļūmes komentē J. Citskovskis.
Pēc "Dienas Biznesa" apkopotās informācijas,
Latvijā vairāki ministri savās
sociālo tīklu lapās ir daudz populārāki
par savām ministrijām.
Visu rakstu lasiet 8. septembra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.