Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt “Apple” ienākumi iepriekšējā ceturksnī sasniedza 64,7 miljardus ASV dolārus un peļņa – 12,7 miljardus ASV dolārus. Šajā gadījumā apgrozījums bija par nieka (7000 miljoniem) lielāks nekā pirms gada, bet peļņa par miljardu ASV dolāriem jeb 7,3% mazāka.

Savus rezultātus atklāja arī pārējās šādas kompānijas. “Facebook” apgrozījums ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, izrādījās palēcies par 22% līdz 21,2 miljardiem ASV dolāriem, bet peļņa – par aptuveni 30% līdz 7,8 miljardiem ASV dolāriem. Tikmēr “”Alphabet” (“Google” mātes uzņēmums) apgrozījums ceturksnī gada skatījumā izrādījās pieaudzis par 14% līdz 46,2 miljardiem ASV dolāriem un peļņa – pat par 60% līdz 11,4 miljardiem ASV dolāriem.

Faktiski var mēģināt teikt – neskatoties uz Covid-19 sāgu, šīm kompānijām iet visai labi, ja jau tās tāpat šādos laikos spēj demonstrēt šādu multimiljardu peļņu un daudzos gadījumos - pat visai strauju savu galveno finanšu rādītāju izaugsmi. Straujāk pēc pavasara Covid-19 uzplūdiem atguvies interneta reklāmas tirgus. Tāpat izaugsme vērojama e-komercija un mākoņpakalpojumu jomā. Rezumējot – plosoties pandēmijai, daudz kas turpina notikt digitālajā telpā.

“Amazon” 70% pieaugums

Šoreiz gan lielākā daļa investoru izvēlējās uzmanību pievērst sliktajam. Akciju tirgiem patīk “dzīvot nākotnē”, un  arī tehnoloģiju milži to aktīvi saista ar visai lielu neskaidrību. Piemēram, “Apple” atteicās izteikt kādus paredzējumus par savu nākotnes sniegumu, un neskaidrību izcēla arī Facebook vadība. Arī no “Amazon.com” tirgus dalībnieki gaidīja vēl pat optimistiskākas paredzējumus par šā gada ceturtā ceturkšņa kompānijas ieņēmumiem. Proti, “Amazon.com” klāstīja, ka tā šī ceturkšņa ieņēmumi varētu būt 112 līdz 121 miljardu ASV dolāru diapazonā (gada skatījumā tas būtu kāpums gandrīz par 30%), kas acīmredzami tirgus dalībniekiem nebija īsti pietiekami. Turklāt pēdējā laikā akciju mijēju oma kā tāda sākusi pasliktināties.

Kopumā zināma piesardzība ir saprotama, jo šādu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība pēdējā laikā palielinājusies ļoti strauji un vēl tālāka šāda pieauguma gaidīšana uz visai grīļīgas pasaules ekonomikas fona prasa zināmu drosmi. Līdz ar to šādas akcijas pat uz miljardu peļņas un prognožu pārspēšanas fona var mēģināt uzskatīt par dārgām. “Amazon.com” akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies jau par 71%! “Apple” akcijas cena pieaugusi par 54%, “Facebook” – par 34% un “Alphabet” - par 16%. Vairāki pēdējie gadi gan liecina, ka šo akciju dārdzība tālākam spējam to pieaugumam īsti šķērslis nav.

Citiem uz ceļa noturēties grūtāk

Minēto četru tehnoloģiju kompāniju apgrozījums iepriekšējā ceturksnī palielinājies par 18% līdz 228 miljardiem ASV dolāriem, kas ir par 4% vairāk nekā pirms tam vidēji gaidīja Volstrītas analītiķi. Savukārt šo kompāniju kopējā peļņa pēc nodokļiem palēkusies par 31% un teju sasniegusi 40 miljardus ASV dolārus.

Šāds pieaugums nāk laikā, kad kopējā ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksā ietverto uzņēmumu peļņai tiek paredzēts kritums par 17% un apgrozījuma samazināšanās par 2%. Bez šīm vidējo rādītāju uz pamatīgi uz augšu  pabīdošām tehnoloģiju kompānijām pārējo ASV publiski kotēto uzņēmumu sniegums būtu vēl krietni bēdīgāks. Faktiski var spriest, ka pandēmija pastiprinājusi izteiktu diverģenci arī korporatīvajā pasaulē. Labi iet biznesiem, kas paspējuši kļūt vairāk digitāli vai pat vada šo procesu. Savukārt vājāk iet nosacīti tradicionālajai ekonomikas daļai.

Tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, jau iemantojusi terminu “Amazon efekts””. Būtība tas tiek saistīts ar to, ka līdz šim tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas, ar lielām ambīcijām un spējīgas apkopot uz interpretēt milzīgu datu klāstu. Ir arī bažas, ka lielās tehnoloģiju kompānijas pārliecinoši virzās monopolu vai duopolu virzienā, kur uzvarētājs vai divi/trīs uzvarētāji jebkādā nozarē, kur tie saredz perspektīvas, turklāt uzreiz globālā mērogā visai ātri pārņem pilnīgi visu kontroli un atlikušajiem atliek vien cīnīties par drupačām. 

Ne velti pēdējā laikā aktivizējušies arī pasaulē ietekmīgākie monopola regulatori (piem., ASV tiesā iesūdzējusi “Google” par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu), kas raizējas, ka šīm kompānijām vara jau varētu būt pārāk liela.

“Šo kompāniju atveseļošanās ir bijusi daudz straujāka, ja salīdzina ar to, kas tika gaidīts. “Online” atņem tonnām tirgus daļas “Oflainam”,” “Financial Times” klāsta, piemēram, finanšu uzņēmuma “Truist” pārstāvji. Faktiski jau tā lielie tehnoloģiju uzņēmumi pandēmijas laikā no ekonomikas paņem vēl neproporcionāli lielāku ekonomikas daļu. FT izvirza teoriju, ka arī, iespējams, tādēļ šo uzņēmumu vadība pēc to rezultātu izziņošanas centās formāli izkaustīties kriteni pesimistiskāka nekā tā ir, lai vēl lielākā mērā sevi neizceltu kādas “nevienlīdzības” prožektoru gaismā. Šādus pamatā dažus vaļus baseinā uz reņģu bariņa fona gan ir nepamanīt grūti. “Šādu neapturamo spēku būs grūti apstādināt. Mēs nezinām, cik lieli un vareni tie [esošie tehnoloģiju giganti] galu galā kļūs,” FT savukārt klāsta “Firsthand Capital Management” pārstāvji.

Kad kļūs par pārāk lieliem

Minētās kompānijas veido gandrīz piekto daļu no visas kopējās ASV 500 lielāko publiski kotēto uzņēmumu kapitalizācijas. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, aug arī to ietekme uz to, kur klejo viss kopējais tirgus, jo lielākā daļa no tirgus raksturojošajiem indeksiem tiek aprēķināti, ņemot vērā uzņēmumu kapitalizāciju – lielākām kompānijām ir lielāka ietekme attiecīgā indeksa aprēķinā. Tas arī nozīmē, ka visiem tiem investoriem, kas ieguldījuši, piemēram, tajos biržās tirgotajos fondos, kuri seko līdzi kopējai ASV akciju tirgus uzvedībai, pastiprināti nervus kutina tieši notikumi tehnoloģiju sektorā. Būtībā cerība ir izvēlēties sabalansētu ieguldījumu, lai gan realitātē tā vērtību arvien izteiktāk noteiks tas, kas notiek ar atsevišķu tehnoloģiju un interneta uzņēmumu vērtspapīriem.

Bieži teikts, ka vērtīgākās tehnoloģiju kompānijas ir kļuvušas bez maz vai pārlieku dominējošas. Proti, gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan uzņēmējdarbībā milzīga ietekme ir vien dažiem gigantiskiem šīs jomas pārstāvjiem, kas demonstrē augošu vēlmi savu roku izmēģināt arvien citos tautsaimniecības sektoros. To pašu “Amazon” patiesībā ir grūti ielikt kādā konkrētā uzņēmējdarbības klasifikācijas iedaļā.