Finanšu tirgi pēdējo mēnešu laikā bijuši kā amerikāņu kalniņi - piedzīvots kritums un pēc tam atkal kāpums, turklāt dažādu starptautisko analītiķu prognozes par turpmāko tirgus virzību atšķiras.  Tas gan nenozīmē, ka brīvie līdzekļi jāglabā neieguldīti, līdz pienāks stabilāki laiki.

“Krīzes laikā tirgi gāzās tā, it kā pasaule ietu uz galu, svārstības martā bija nežēlīgas, un tās bija pat lielākas nekā 2008.gada krīzes laikā, taču pēc tam gan tirgi atkal pieauga, neskatoties uz to, ka ekonomikas dati vēl uzrādīja pesimistisku ainu. Tas kārtējo reizi atgādina, ka tirgus skatās uz priekšu,” uzsver P. Miklaševičs. “Tu nevari būt veiksmīgs investors, ja skaties tikai uz to, kas ir acu priekšā. Tirgus vienmēr skatās uz nākotni, tādēļ ieguldot jābūt pacietīgam. Mēs izmantojām krīzi un akciju tirgus kritumu, lai iegādātos tādas kompānijas, kuras var turēt desmit gadus,” viņš piebilst.

Centrālo banku centieni glābt ekonomiku ar naudas drukāšanu ir iespaidīgi - tirgū tiek iepludināti milzīgi apjomi, un vēl nezinām, kādu efektu tas atstās uz ekonomiku, taču visdrīzāk tas ietekmēs inflāciju, par kuru pēdējā laikā esam aizmirsuši, jo tā turas zemā līmenī. Dati rāda, ka ECB un FRS kopš 2008.gada vasaras palielinājušas savas bilances par vairāk nekā 9,2 triljoniem ASV dolāru, kas ir vairāk nekā pašreizējā zelta vērtība, kas jebkad ir izrakts. 

Tādējādi, skatoties uz argumentiem, vai ieguldīt zeltā, P. Miklaševičs uzskata, ka šis ir brīdis, kas pamodinās daļu zelta investoru. Pēc viņa domām, zelts varētu pārspēt iepriekš sasniegtos līmeņus, tādēļ investoriem vērts pievērst uzmanību zeltam un zelta nozares kompānijām.

Runājot par ieguldījumu veikšanu, viņš uzsver, ka vecums ne vienmēr nosaka to, kurā aktīvu klasē jāiegulda. “Ja cilvēki ir gados, viņi visdrīzāk dzīvos ilgāk nekā iepriekšējā paaudze, un, iespējams, šo naudu viņi taupa saviem mazbērniem. Tādēļ cilvēki pusmūžā arī var ieguldīt dažādos instrumentos,” saka eksperts.

 “Ieguldot akcijās, cilvēks kļūst par daļu no biznesa turētāja. Ja šis bizness ir veiksmīgs, tu piedalies šajā veiksmē un izaugsmē. Savukārt, ieguldot obligācijās, tev pieder parāda vērtspapīrs. Kāds no tevis ir aizņēmies naudu, lai finansēt savu biznesu vai valsts budžetu, nodrošinot tev noteiktu ienākumu plūsmu līdz parāda atmaksai.  Abu veidu instrumenti kalpo dažādiem mērķiem, un mūsu darbs ir atrast pareizo līdzsvaru starp šiem instrumentiem. Mēs atrodam labākās kompānijas, kurās ieguldīt, un no tām sastādām investīciju portfeļus, kuri kalpos mūsu klientu nākotnes labklājības nodrošināšanai ilgtermiņā,” piebilst P. Miklaševičs.