Šķita, ka tās ir pārejošas grūtības, ka viss sakārtosies, jo saprotams, ka sistēma tika mainīta tās darbības laikā – kā ļoti trāpīgi to tolaik raksturoja VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā: “Lidmašīnas motors tiek mainīts, lidmašīnai esot gaisā. Mēs nevaram nospiest vienu pogu, izslēgt sistēmu un tad palaist nākamo. Mums tā ir jādarbina visu laiku, nepārtraukti.” 

Bet gāja laiks, un problēmas nebeidza beigties. Ne velti maija vidū LTRK nāca klajā ar vēstījumu, ka sagaida aktīvu VID rīcību ieilgušo EDS tehnisko problēmu novēršanā saistībā ar vienotā konta ieviešanu. 

Kā būtiskāko problēmu LTRK min nodokļu nomaksas stāvokļa neprecīzu atspoguļojumu, atsevišķās situācijās pat atspoguļojot nepamatotus nodokļu parādus, un kopumā ierobežotu sistēmas funkcionalitāti. “EDS kļūdaina darbība, kas nav novērsta jau vairāk kā četru mēnešu laikā kopš sistēmas ieviešanas, un neprecīzas informācijas atainošana rada uzņēmējiem reputācijas un finanšu riskus, sadarbības partneriem iegūstot neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem, riskus saistībā ar ierobežotām iespējām sekmīgi piedalīties publisko iepirkumu konkursos, nodokļu nomaksas atlikumu salīdzināšanu ar uzņēmuma datiem, kā arī ikdienas administratīvā sloga palielināšanos, pieaugot nodokļu saistību izpildei veltītajam laikam,” pausts LTRK 17. maija paziņojumā. 

LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa arī norāda, ka “uzņēmēju mērs ir pilns – uzņēmējiem trūkst informācijas par sistēmas kļūdaino darbu, plānoto turpmāko ieviešanas gaitu, iespējām novērst kļūdainas sistēmas darbības rezultātu”. 

Arī Dienas Biznesam ir nācies uzklausīt ne viena vien uzņēmēja bēdu stāstus par to, ka, piemēram, maksājot kārtējos nodokļus, tie automātiski tiek aizskaitīti kāda nodokļu parāda, kam ir ar VID saskaņots nomaksas grafiks, neplānotai pirmstermiņa dzēšanai, vienlaikus radot jaunu – aktuālo nodokļu – parādu. Kad uzņēmēji vēršas VID ar jautājumu, vai tad nomaksas grafiks vairs nav spēkā, nodokļu inspektors apliecina, ka ir, bet situācija nu ir tāda, kāda ir. Vienīgais, ko varot palīdzēt, – iesaka rakstīt vēstuli. Uzņēmējs uzraksta, nosūta, mēnesi gaida atbildi, bet, kad to saņem, izrādās, ka tas pats nodokļu inspektors atrakstījies būtībā ar to pašu, kas jau telefoniski izrunāts. Nekas cits neatliek, kā tādu neko neizsakošu un problēmu nerisinošu atbildi noprotestēt inspektora priekšniekam. Atbildi atkal nākas gaidīt mēnesi vai vairāk. Tikmēr laiks iet, maksājumu un līdz ar to nodokļu parādu problēma paliek nerisināta.

Domājot analoģijās, nodokļu administrēšana ir pakalpojums, un, līdzīgi kā ikvienā jomā, klients, kurš maksā par pakalpojumu, vēlas to saņemt pienācīgā kvalitātē. Ja uzņēmuma klients no uzņēmuma saņem nekvalitatīvu pakalpojumu, tad lielākoties tas rezultēsies ar to, ka klients vairs neizmantos attiecīgā pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus, meklēs tirgū analogus pakalpojuma sniedzējus, prasīs kompensēt nekvalitatīvo pakalpojumu vai tā radītos zaudējumus. Diemžēl nekvalitatīvam nodokļu administrēšanas pakalpojumam nav tādu mehānismu – nav iespējas izvēlēties alternatīvu pakalpojuma sniedzēju vai gūt kompensāciju par nekvalitatīva pakalpojuma dēļ radītajiem zaudējumiem. Uzņēmējiem atliek vien turpināt maksāt par nekvalitatīvo pakalpojumu un cerēt, ka tas uzlabosies. 

Un vēl. Ir ļoti labi tas, ka uzņēmējiem ir iespēja vērsties pie VID speciālistiem ar jautājumiem, lai noskaidrotu kādas neskaidrības vai censtos panākt kādu tehnisku kļūmju, kā pieminēts, labošanu. Diemžēl aizvien nākas pārliecināties, ka vismaz inspektoru līmenī darbojas varbūt arī sistēmas un instrukcijas zinoši cilvēki, taču ar niecīgām pilnvarām un, kas vēl sliktāk, – uzņēmējdarbības būtību pietiekami neizprotoši. 

Pārāk bieži ir gadījumi, kad uzņēmējiem nākas rakstīt vēstules VID augstākām amatpersonām, lai tostarp risinātu it kā vienkārši un ātri novēršamas kļūmes. Atliek vien cerēt, ka arī VID vadība par šīm problēmām ir informēta un rīkojas, lai tās novērstu