Būvniecības valsts kontroles biroja dati liecina, ka teju 30% no pārbaudītajām būvēm ir konstatēti pārkāpumi, galvenokārt – par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas.

Būvniecības neatbilstība prasībām var būtiski ietekmēt ne tikai īpašumtiesības, bet sabiedrības drošību kopumā, īpaši, ja runa ir par stratēģiskās infrastruktūras objektiem. Diemžēl, realitātē situācija ir tālu no ideāla. 

Par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm paaugstināts nodoklis 

Lai gan ēkas nodošana ekspluatācijā ir būtisks aspekts, pirms mājā var pilnvērtīgi un droši dzīvot, jo nodošana ekspluatācijā nodrošina, ka būve ir uzbūvēta saskaņā ar būvnormatīvos noteikto un palīdz izvairīties no iespējamajām tiesvedībām un sodiem, aizvien ir ļoti daudz būves, kas tiek izmantotas bez nodošanas ekspluatācijā. Lai gan būvvaldes šādām būvēm piemēro paaugstinātu nodokļa likmi (no 2025. gada 1. janvāra par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā) daudzus īpašniekus tas neietekmē. 

Bez kontroles pastāv lielāks apdraudējums cilvēku veselībai un dzīvībai

Nelikumīga būvniecība rada būtiskus riskus, jo būvdarbi, kas veikti bez saskaņošanas un nodošanas ekspluatācijā, netiek pakļauti obligātajām drošības pārbaudēm, kuru laikā tiek vērtēta būvkonstrukciju kvalitāte, inženierkomunikāciju un ventilācijas sistēmu atbilstība, kā arī drošības iekārtu darbība. Bez šīs kontroles pastāv lielāks apdraudējums cilvēku veselībai un dzīvībai, jo nav pārliecības, ka būve ir droša un atbilst normatīvajiem standartiem. Šādos gadījumos uzbūvētās telpas var neatbilst sanitārajām prasībām, tajās var būt tehniski defekti vai neatbilstoši risinājumi, kas vēlāk prasa dārgus labojumus. 

Vispirms būvē, tad saskaņo 

Īpaši kliedzošas ir situācijas, kas nesaskaņota būvniecība tiek veikta stratēģiski svarīgos objektos, piemēram, pirms kāda laika medijos parādījās ziņas par to, ka Jēkabpils cietuma teritorijā ir veikta patvaļīga būvniecība, to nesaskaņojot ar zemes īpašnieku. Minētajā situācijā bija nepieciešams legalizēt būvniecības darbu, pārbaudot būvniecības darbu atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām un saņemot zemes īpašnieka atļauju. Situācijas, kad vispirms tiek būvēts, bet pēc tam tiek saskaņots projekts, nav retums. Un, lai nodotu būvi ekspluatācijā, pēc tam tiek veikti labojumi, ja būvvaldes tādus pieprasa. Ja, protams, netiek pieņemts lēmums izmantot būvi, kuri tā arī nav nodota ekspluatācijā. 

Saskaņošanas termiņš atkarīgs no pašvaldības 

Ir dzirdēts, ka būvnieki atrunājas, sakot, ka projekta saskaņošana ar būvvaldi ir pārāk birokrātiska un aizņem daudz laika. Jā, pieredze ar būvvaldēm patiešām var būt ļoti dažāda un viss atkarīgs no katras pašvaldības, piemēram, ēkas nodošana ekspluatācijā Rīgā var aizņemt pat vairākus gadus – iesūtītie dokumenti tiek izskatīti par četras nedēļas, un, ja atklājas, ka kāds fails nav pievienots, viss process sākas no jauna un atkal aizņem četras nedēļas. Taču, lai cik ilgu laiku tas aizņemtu, tik būtiskam jautājumam kā ēkas drošība un īpašumtiesības nevar atmest ar roku. Veicot nesaskaņotus būvdarbus, var izveidoties situācija, ka nav iespējams novērst patvaļīgas būvniecības sekas. Ne vienmēr patvaļīgu būvniecību var legalizēt, pat, ja īpašnieks to vēlas darīt pats pēc savas iniciatīvas vai pēc būvvaldes prasības. 

Diemžēl, joprojām bieži būvdarbi tiek veikti, nesaskaņojot būvprojektu būvvaldē, neizpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, kā arī nepieciešamības gadījumos - bez saskaņojuma ar kaimiņu zemes īpašniekiem vai kopīpašniekiem, bez tehniskajiem noteikumiem un saskaņojuma ar inženierkomunikāciju turētājiem un institūcijām.