Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.
Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?
Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.
Kā daļu no nākamā ilgtermiņa ES budžeta - the Multiannual Financial Framework – Eiropas Komisija ir ierosinājusi programmu Digitālā Eiropa, kas vērsta uz ES stratēģisko digitālo spēju veidošanu un digitālo tehnoloģiju plašas ieviešanas veicināšanu. Ar plānoto kopējo budžetu 7,5 miljardu eiro apmērā tas veidos un atbalstīs Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi. Programma veicinās ieguldījumus superdatoros, mākslīgajā intelektā, kiberdrošībā, uzlabotās digitālajās prasmēs un digitālo tehnoloģiju plašas izmantošanas nodrošināšanā visā ekonomikā un sabiedrībā kopumā.
Eiropas Komisija kopš 2014. gada uzrauga dalībvalstu progresu digitālajā jomā, sagatavojot ziņojumus, kas balstās uz Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI). 2020. gada DESI 28 ES dalībvalstu vidū Latvija ierindojās 18. vietā. Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem Latvija ieņēma 5. vietu. E-pārvaldes lietotāju skaits ir turpinājis augt un ir uzlabojusies arī tiešsaistes publisko pakalpojumu nodrošināšana.
Savukārt pēc tehnoloģiju izmantošanas uzņēmumos Latvija ierindojas tikai 23. vietā. Lielo datu tehnoloģiju izmanto tikai 8 % uzņēmumu un 19 % uzņēmumu veic darbības sociālajos plašsaziņas līdzekļos, bet tikai 11 % uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus. Turklāt tikai 11 % mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU veic tirdzniecību tiešsaistē un tikai 5 % no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji ir krietni zem vidējā. Vairāk nekā pusei iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju, un no kopējā nodarbināto skaita tikai 1,7 % ir IKT speciālisti (vidējais rādītājs ES ir 3,9 %). Šis indekss parāda, ka digitalizācijas jomā Latvijā atpaliek tieši privātais sektors, mūsu ekonomikas pamats – MVU, nevis publiskais sektors.
Saskaņā ar jaunāko Eiropas Investīciju bankas pētījumu par investīcijām un investīciju finansēšanu (Survey on Investment and Investment Finance 2020) Covid-19 palielinās digitālo tehnoloģiju pielietojumu ilgtermiņā 43% MVU ES un tikai 22% MVU Latvijā. Savukārt, nozaru dalījumā Latvija atpaliek no ES vidējiem radītājiem gan ražošanā - 55% pret 18% no aptaujātiem uzņēmumiem, gan pakalpojumos - 49% pret 18%, gan infrastruktūrā 49% pret 18%, un vienīgi būvniecībā mēs esam aktīvāki nekā ES - 37% pret 55%.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbība ar partneriem 2019. gadā uzsāka projektu “Gudrā Latvija”, kura ietvaros vēlas palīdzēt Latvijas uzņēmumiem digitālajā transformācijā, sniedzot viegli saprotamus padomus un risinājumus. MVU portrets pašlaik izskatās sekojoši: 19% veido “rezerves soliņš”, 37% - “tautas klase”, 38% - “sporta klase” un tikai 6% - “augstākā līga”.
Masu medijos runā par digitizāciju, digitalizāciju un digitālo transformāciju. Vai tas ir viens un tas pats? Par digitizācija (digitization) dēvē analogā pārveidošanu par digitālo, tas būtība ir analogās informācijas kodēšana nullēs un vienībās, lai datori varētu to uzglabāt, apstrādāt un pārsūtīt. Uzņēmumi to aktīvi izmanto jau vairākus gadus desmitus. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tā ir informācija, kuru digitalizējat, nevis procesi - jo tad jau sākas digitalizācija. Digitalizācija (digitalisation) ir digitālo tehnoloģiju un digitalizēto datu izmantošana, lai ietekmētu darba paveikšanu, pārveidotu klientu un uzņēmumu iesaistīšanos un mijiedarbību un radītu jaunas (digitālās) ieņēmumu plūsmas. Savukārt, digitālajai transformācijai ir nepieciešama plašāka digitālā adaptācija un kultūras maiņa. Digitālā transformācija vairāk attiecas uz cilvēkiem, nevis digitālajām tehnoloģijām. Tai nepieciešamas uz klientu orientētas organizatoriskas pārmaiņas, kuras atbalsta vadība un kuru pamatā ir radikāli kultūras izaicinājumi.
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki pašlaik veic pētījumu par MVU digitālās transformācijas potenciālu. Mūsu pirmie aptaujas rezultāti (150 MVU) ļauj iezīmēt MVU digitlizācijas profilu, nosākot digizācijas, digitalizācijas un digitālās transformācijas līmeni.
MVU Latvijā savā ikdienā 64% aktivitāšu vēl joprojām velta analogas informācijas apkalpošanai, zvanot un sūtot vēstules klientiem, kā arī izmantojot papīra dokumentu apriti. Uzņēmumu digitizācijas pakāpe ir 70%, piemēram, izrakstot elektroniskus rēķinus, bet 50% veido digitalizācija, piemēram, programmatūra komunikācijas un sadarbības atvieglošanai, e-komercija.
Novērtējot tehnoloģiju izmantošanu MVU darbībā, digitalizācijas pakāpe veido 38%. Populārākās tehnoloģijas ir makoņdatošana un sociālie tīkli, kuru izmantošanas pakāpe ir 66%. Savukārt viszemākajā līmenī ir robotika, tikai 21%. Mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, kura nodrošina digitālo transformāciju un to izmantošanas pakāpe MVU vidū ir 21%.
Savukārt digitalizācijas pakāpe MVU uzdevumu sasniegšanai veido 83%, tā ļauj iegūt, strukturēt un apstrādāt datus; kā arī noteikt darbības rādītāju dinamiku un pieņemt lēmumus par pašreizējo biznesa procesu. Attiecīgi, digitālā transformācija sastāda 71%, nodrošinot MVU iespēju radīt jaunu produktu/vērtību, kas rada jaunas vajadzības patērētājiem; attīstīties straujāk nekā konkurenti; attīstīt dinamiskus patērētāju tīklus; kā arī izstrādāt un īstenot digitālās transformācijas stratēģiju.
Rezumējot var secināt, ka Latvijā digitālās transformācijas process atpaliek no vidējiem Eiropas rādītājiem un privātām sektoram klājas daudz sliktāk nekā publiskajam sektoram. Tāpēc plānojot ANM finansējumu sadali ir jāparedz atbalsta mehānismi tieši MVU digitalizācijas veicināšanai.
