Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Aprīlis arī ļoti kluss, lai gan biznesā ne visas nozares klusēja, agro segments, arī IT joma joprojām gāja savu izplānoto ceļu. Likās, ka maijs un jūnijs saglabās lēnumu un mieru līdz pirmajam signālam par Covid19 izplatības un ierobežojumu mazināšanu, kas signalizētu, ka spējam savaldīt vīrusa radītās sekas. Dati rāda, ka maijs un jūnijs joprojām ļoti mazaktīvi līzinga pieprasījuma ziņā. Ja mājokļu kreditēšana jau maija beigās un jūnijā rāda pirmās atdzīvošanās tendences, tad līzingā joprojām ļoti zema aktivitāte. Jāsaka, ka šie divi mēneši pat raksturojami kā sliktākie šogad. Savukārt, jūlijā redzam neticamu atdzīvošanos, paši sakām, ka notikusi katapultēšanās, visticamāk iepriekš atliktos pirkumus realizējot ar īpašu jaudu, tai pat laikā ar izteiktāku nostāju, kā maksimāli mazināt saistību izkliedi laikā un arī maksimāli domājot par savu līdzdalību, kas attiecīgi mazina saistību slogu pret iegādājamā auto vērtību.

Laika posmā no marta līdz maijam kopā tika noslēgti aptuveni 737 līzinga līgumi, tad sākoties jau jūnija mēnesim, kad Latvijā pierima krīzes situācija un tika mīkstināti aizliegumi, aktivitāte acīmredzami pieaugusi, jo divos mēnešos - jūnijā un jūlijā - ir jau noslēgti 614 līzinga līgumi auto un citas tehnikas iegādei. Jānorāda, ka patērētājus ir piesaistījušas pievilcīgās auto dīleru atlaides jūlija mēnesī, apzinoties, ka klusais laiks ir ietekmējis arī auto pārdevējus, kuru krājumi jāturpina noliktavās mazināt, dodot vietu jauniem. Kombinācija – pieturētie plāni, kas tagad tiek realizēti, un auto tirgotāju gatavība labākai cenai palīdz virāžu stabili izbraukt. Skaidri redzams, ka, tikko parādās atlaides, cilvēki pērk, tai pat laikā jāapzinās, ka kādā brīdī auto tirgotāji vēlēsies atgriezties pie pilnas cenas politikas.

Pandēmijas laikā līzings lauksaimniekiem joprojām nemainīgi labā līmenī

Lauksaimnieki noteikti ir finansētākā nozare SEB kredītportfelī Latvijā. Lauksaimniecības tehnikas līzings, dažādu iekārtu un transporta līzings šajā nozarē ir pieprasīts visās sezonās. Arī Covid19 izplatība nav atstājusi pārāk izteiktu iespaidu uz lauksaimnieku nepieciešamību paplašināties vai atjaunot autoparku un iekārtas. Dažāds jūtīgums pret covidekonomiku. Ļoti dažāds. Lauksaimnieku noskaņojums ir ļoti labs un ietekme ir bijusi ļoti minimāla. Pārtikas ražošanu covidekonomika nav skārusi.

Kopumā pirmā pusgada notikumi parādījuši, ka uzņēmumi daudz gatavāki svārstībām. Dīkstāve, eksporta slāpēšanās, piegāžu ķēžu robi, šobrīd tas radījis 10% kritumu ekonomikai salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, tai pat laikā ar mazāku kaitējumu nekā iepriekšējās ekonomikas lejupslīdes laikā 2008.-2010. gadā. Skatoties uz izsniegto finansējumu līzinga veidā, redzam, ka vidējā darījumu summa ir samazinājusies, kā vienu no šiem iemesliem mēs atkal varam minēt auto dīleru atlaides auto iegādei. Tas, visticamāk, nav vienīgais ietekmējošais faktors. Nenoteiktība ir piesardzības mudinātājs.

Līdzdalība ir norma

Šajā laikā piefiksēju, ka frāze "vai var bez pirmās iemaksas" ir gandrīz neeksistējoša, un tas apliecina sabiedrības augošo briedumu ieguldījumu līdzfinansēšanai. Uzņēmumi, kuri redz, ka var maksāt vairāk, tā arī dara. Mūsu dati rāda, ka iepriekš vidējā pirmā iemaksa bija 10%, tad tagad par 5-7 procentpunktiem palielinājusies. Minimālā pirmā iemaksa joprojām ir svarīgs darījuma aspekts, bet tomēr – iezīmējās apziņa, ka līdzdalība ir risku dalīšana. Uzņēmumi ir gatavi ar banku dalīt noteiktu finanšu risku, gatavi iemaksāt vairāk, lai saistību slogs ir mazāks. Katra krīze palīdz saprast, ka riska apetītei jābūt finansiāli panesamai. Vēl viens būtisks aspekts – aktīvāka līdzdalība ietekmē arī finansēšanas nosacījumus, jo lielāks līdzfinansējums ir mazāks risks finansētājam.

Komerctransporta nozare cieš visvairāk

Arī caur līzinga prizmu redzam, ka komerctransports cietis jo īpaši. Jauna līzinga finansējums komerctransportam pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir četras reizes mazāks. Lai arī kravu pārvadājumi ar dažādiem valstu noteiktajiem ierobežojumiem turpinājās, jāatzīst, ka katras valsts noteiktie ierobežojumi un dažkārt to dažādā daba, kā arī pasūtītāju identificētie ierobežojumi to darbības valstīs ļoti palēnināja piegāžu ķēdes, attiecīgi noteikta lēndarbība šajā industrijā bija nenovēršama. Šobrīd finansējuma atmaksa notiek labi, kavējumu nav, bet jāņem vērā, ka patiesā atmaksas disciplīna atspoguļosies gada nogalē, kad labvēlības periodi būs beigušies.

Par to, kas ir noticis gada pirmajā pusē, savi vērojumi mums ir. Par to, kā izvērtīsies otrais pusgads – ir skaidrs, ka līdz ar ierobežojumu atkārtošanos, atkal redzēsim korekcijas. Pirmā pusgada tendences par līdzdalību, agro segmentu, komerctransportu saglabāsies, agro segmentā ekstrēmi pozitīvajā virzienā, gan komerctransporta segmentā paralēli tam, kādi būs pārvietošanās ierobežojumi. Pieprasījums pēc saistību labvēlības, atliekot līzinga maksājuma pamatsummu uz 3 vai 6 mēnešiem, ir bijis ļoti mērens, no kopumā 16000 apkalpotajiem līzinga līgumiem aptuveni 600 līgumu gadījumā klienti lūdza labvēlību, mazāk kā 4%. Šis apjoms rāda kopumā pārdomātu finansēšanas pieeju. Tas norāda arī uz to, ka pirmā iemaksa un tās esamība palīdz mazināt kopējo finansiālo slogu. Un to mēs novērtējam visbiežāk tieši lielāku grūtību un izaicinājumu laikā.