Aizvadītajos gadu desmitos kokapstrādes nozare Latvijā piedzīvojusi strauju tehnoloģisko attīstību, sekojot globālās pasaules piemēriem un tendencēm. Viens no galvenajiem sekmīga progresa priekšnosacījumiem mums ir fakts, ka Latvija ir reģionālais līderis pirmapstrādes sektorā. 

Tā ir mūsu priekšrocība, jo kokapstrādes nozare nespēj pastāvēt bez kvalitatīva, zinoši sagatavota izejmateriāla, un to augstā līmenī izdara koka pirmapstrādes uzņēmumi. Taču tas ir tikai sākums – turpmākais tieši atkarīgs no mums, kokapstrādes nozares pārstāvjiem, kuri iniciē, izstrādā, izmēģina, noslīpē jaunos galaproduktus, kas būtu pieprasīti Latvijas un starptautiskajā tirgū. 

Pēdējos gados īpaši attīstījusies sadarbība ar būvniecības nozari, kurā arvien plašāk tiek izmantoti tieši kokapstrādes radītie produkti, piemēram, īpaši izstrādātas un pielāgotas kokskaidu un OSB plātnes, dažādu veidu saplākšņi. Arvien lielāks pieprasījums jūtams pēc masīvkoksnes materiāla izmantošanas inovācijām, piemēram, krusteniski līmētām plātnēm, kas šobrīd būvniecībā ir ļoti pieprasīts produkts. Taču jāatzīmē, ka kokapstrādes joma ir ļoti elastīga jaunām prasībām un piedāvājumiem, kas ļauj operatīvi reaģēt un izpildīt pasūtītāja vēlmes, tā virzot arvien jaunu produktu ražošanu. 

Nenoliedzami, pasaulē ražošana attīstās ar dienām, un pirmapstrādes joma ir pirmā, kas ar to saskaras, jo ir starta posms procesam, kurā tiek mainīts dabas dotais koks un pielāgots mūsu vajadzībām. Savukārt kokapstrādes etapā jaunākās tehnoloģijas un inovācijas rada tiešu ietekmi uz darbaspēka raksturojumu un sastāvu. Principā mainās darba ritms un plāns, kādā tiek izmantots koks, lai dotu tam pievienoto vērtību kā galaproduktam. Esam sasnieguši augstu tehnoloģisko līmeni, kas būtu pielīdzināms mūsdienīgas mašīnbūves iekārtu sistēmai, kurā, tāpat kā mums, daudzas funkcijas ir automatizētas. Šī iemesla dēļ mainās arī cilvēka loma kokapstrādes procesā. Tiek mainīts darba raksturs, kad darbinieks pāriet no procesa izpildes uz tā vadīšanu. Tas savukārt prasa no speciālista jaunas kompetences un arvien jaunas profesionālās iemaņas. Prakse liecina, ka samazinās zemāk kvalificēta darbaspēka piesaiste, savukārt palielinās šo jauno pienākumu veicēju skaits, kuriem ir citas kategorijas kompetences un zināšanas, lai praktiski spētu izmantot jaunieviesto tehnoloģiju piedāvātās iespējas un sekmīgi pārraudzīt ražošanas procesu. 
 
Notiekošās pārmaiņas nozarē rada lielus izaicinājumus šodienas izglītības sistēmai, kura no tradicionāli konservatīvās pieejas tiek pārorientēta uz praktisko, inovatīvo skatījumu. Vēsturiski iegūtā zināšanu pamatbāze mums ir iespaidīga, kas savulaik palīdzējusi attīstīt arī kaimiņvalstu kokapstrādes nozari. Vēl tagad Jelgavā atceras laikus, kad tur bija daudz studentu no Igaunijas, tāpēc varam uzskatīt, ka šīs kaimiņzemes veiksmes stāsts kokapstrādes nozarē daļēji balstīts uz tieši pie mums iegūtajām zināšanā. 

Taču šodien piedāvātajam izglītības piedāvājumam ir jāatrod balanss starp akadēmiskajām zināšanām un to, kādas sagatavotības speciālisti nepieciešami nozares uzņēmumiem. Šajā ziņā LLU paspārnē esošā Kokapstrādes katedra spēra plašu soli attīstības virzienā, izveidojot savu institūtu jeb zināšanu centru ciešā darbībā ar industrijas pārstāvjiem. Šī ideja tika attīstīta un iniciēta līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas nozīmēja mainītu tirgus situāciju kopumā, kas savukārt pavēra plašas iespējas jaunu produktu izstrādei un ieviešanai. Šis institūts dod iespēju ne tikai studentiem iegūt praktiskās zināšanas un reālā uzņēmējdarbības vidē attīstīt savas idejas, bet arī pasniedzējiem turpināt savu profesionālo izaugsmi, piedaloties šo projektu realizācijā dzīvē. Tās nav tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas un pieredze, kas veido arvien kvalificētākus speciālistus kokapstrādes nozarei.